Man vēderā sametās taureņi, pār muguru skrēja skudriņas, un vienīgais, ko man gribērās darīt, bija smaidīt. Man ir patiesi bail pierast pie šādām emocijām. Tās jauc prātu. Vai man patīk šīs izjūtas, jā. Vai es gribētu tās, katru dienu, nezinu. Man laikam ir pārāk bail riskēt. Pārāk bail izjust jebko citu.
Jāiedod prātam elektrošoks, un tad būs divi varianti vai nu es atjēgšos no visa tā kā no sapņa vai nu padošos šīm vilinājumam.