Šodiena sākās ar to, ka es aizgulējos par veselu pusotru stundu. Pēc tam taisot brokastis saplēsu medus burku ar lipīgu un tekošu medu. Tad manam printerim vairs nebija kārsas, lai varētu izdrukāt CV un vēl tonna nelaimju.
Kad beidzot visu biju izdarījusi un izdomājusi, kur izdrukāšu CV, tad, paskatoties pulkstenī, secinu, ka tas ir par trim stundām vēlāk nekā tam vajadzētu būt.
Tieku pie CV.
Pirmais pieturas punkts bija JRT. Jauki parunāju ar Kasieri, tad Apsargu un vadībai, atdod CV, pieklājīgi pakniksēju. "Vakances nav, ja būs dosim ziņu." Mans pluss es dzīvoju ļoti tuvu.
Tālāk gāju uz Dailes teātri. Ieeju pa galveno ieeju, man saka: "Teātris slēgst! Ā, jūs no personāla, laikam." Atbildu, ka nē, bet labprāt būtu. Mani aizsūta uz kaut kādu telpu un liek jautāt dežurantei. Aizeju "tā cilvēka nav, pagaidiet!". Gaidu. Pēc 20 minūtēm ierodas cilvēks, kuru es gaidīju, izrādās tas nav īstais un man jāiet uz otro stāvu 65.kab. laikam. Dežurante:"Ak, vai man neviens neteica, ka viņa tur vairs nav. Labi, sekojiet man." Viņa vēl ko murmināja, man liekas, ka "bardaks" bija tas vārds. Mani aizved ieeju parunāju atdodu CV, vietu nav, bet Parsonāldaļas vadītāja, kaut ko uzraksta uz mana CV un saka, ja būs zvanīs, tieku pavadīta, līdz lejai.
Labi, tālak eju uz Nacionālo. Paceļam mani gandrīz nobrauc, bet tas nekas.
Nacionālā teātra dežurants uzreiz, "sveiki, ko jūs meklējat?". Es visu izstāstu un man saka, ka šī sieviete, kas par to atbild nav šodien darbā un tad man iedod numuru un e-pastu, lai tik zvanu un prasu, ja būs, tad būs. Kā teikt mēģināts nav zaudēts.
Sapratu, ka man beidzās teātri un nolēmu pamēģināt operā. Aizeju. Man saka, ka nav, bet varu jautāt Aijiņai. Gaidu līdz tiks sazvanīta, bet viņai tieši tagad beidzās darbs un Aijiņa nāk lejā pa trepēm. Atdodu CV un mēs mazliet parunājam, saprotu, ja es būtu puisis iespējams uzreiz tiktu pieņemta, viņiem tagad tieši visi puiši aizgājuši prom, bet meitenes palikušas.
Kaut kā tā beidzās mans pirmais mēģinājums nest CV uz iespējamām darba vietām.