Ir grūti un būs vēl grūtāk. Vienīgais mierinājums, ka es varu ātri pielāgoties, vēl jāparunā ar dejošanas skolotāju, varbūt man atļaus dejot vai iet teātrī, jo korī es taču netiku.

Pozitīvais esmu sākusi mācīties spēlēt klavieres, man iepatikās, gandrīz kā matemātika, tikai starp notīm. Rodas tāds prieks, kad tu spēj pareizi nospēlēt vismaz vienu mažoru.

Reizēm tomēr liekas, ka es varētu vienkārši ņemt un bļaut uz tā saukto priekšniecību, kas viņi jau sen aizmirsuši, kā ir mācīties un tagad grib, lai es vēl pēc tam eju savā vienīgajā it kā brīvajā dienā un palīdzu, lai paši tiek galā tā viņiem arī vajag.

Gribas uz Goiju, ļoti gribas.

Un kāpēc neviens no jaunajiem klasesbiedriem nav dzirdējis par salat finger vīreli?
Es nesaprotu. Un man ar tādiem būs jādzīvo kopā veseli trīs gadi? Pat paliek bail domāt vai maz mēs atradīsim kopīgu valodu!

Rīt man ir diagnostika angļu valodā, bet es visu vakaru mācijos Bioloģiju.