spīdoša saulīte - 31. Marts 2009
Marts 2019
 
 
 
 
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
 
 
 
 
 
31. Marts 2009
morita
morita
aneksawlja
Otrdiena, 31. Marts 2009 20:25
Jau vairākas nedēļas apzināti esmu izvairījusies no problēmu risināšanas. Jo tuvāk nāk gala termiņi, jo vairāk saproti, ka vajadzētu sākt kaut ko darīt lietas labā. Šo pāris nedēļu laikā esmu sapratusi, ka melot ir vieglāk nekā pateikt, kas patiesībā notiek tavā prātā. Un cilvēki nemaz jau īsti negrib zināt, kas ar tevi notiek, viņi pieklājīgi pavaicā, jo tu nesavaldīšanās dēļ esi aizlidinājis kādu grāmatu vai iznīcinājis ilgi rakstītu eseju.
Man atrakstīja vēstuli un es par to sapriecājos, bet man nebija spēka, lai pieliktu sevi pie rakstīšanas un atbildētu uz to. Man pietrūkst spēka pat novest līdz galam iesāktos darbus. Tad, kad vairākus mēnešus no vietas tu redzi, ka visam, ko tu dari tā pat iznākumā nebūs jēgas, tu pārstāj censties.
Šobrīd nožēloju, ka neaizgāju un nepieprasīju, lai skolotāja uzraksta to rekomendāciju un neaizsūtīju reizē ar Lindu pieteikumu. Gribētos neuztraukties kā paies nākamais gads šeit, bet domāt kā es izdzīvotu tur un kas man būtu līdz tam jāiemācās. Nē, es nevarēju saņemties un pastāvēt par to, ko vēlos, jo īstenībā es vēl neesmu skaidri sapratusi, kas ir tas, ko es vēlos.
Sapratu, ka vēl viens nopietns iemesls, kāpēc neaizgāju un nepieprasīju ir tas, ka māte nemaz nevēlas, lai es kaut kur dotos prom, lai es viņu atstātu. Ja vajadzēs domāt un rīkoties šajā sakarā, zinu, ka stimuls būšu tikai es un neviens nepalīdzēs. Tomēr gribētos, lai lietas pasniegtu uz paplātes, lai gan labi apzinos, ka tās varētu būt tikai brokastis gultā, nevis izplānots nākotnes mērķis, parādīta augstskola un varbūt pat darbs vai mazākais stimuls no ārpuses, kas visu laiku atkārtotu - vai tu jau to izdarīji?!
Savu mūžu neesmu jutusies tik nevajadzīga sev kā šobrīd. Tas laikam ir briesmīgākais, ka tu sāc dusmoties uz sevi. Kamēr var vainot citus, kā to darīja bērnībā, viss likās tik viegls un tu neesi vainīgs ne pie kā.
Galvenais jau laikam ir tas, ka es jūtos apjukusi un nezinu, ko tagad iesākt.
Vismaz redzēt erotika rakstura sapņus ir jautri un kārdinoši. XD
Un zināt, ka pēc tevis ilgosies, ir ļoti patīkami. ^^

Un es zinu, ka galvenais man ir saņemties un beidzot pabeigt iesākto.

Starp citu Linda tev ceturtdien jābūt mājās, es iešu ciemos. ^^

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend