Man gribas, lai kāds man vienkārši pateiktu, ka es esmu skaista. Ir apnicis dzirdēt: "tu esi jauka" vai "tu esi ļoti interesanta".
Un tagad es bez jebkāda nopietna iemesla dusmojos uz cilvēkiem. Vispār es uz viņiem dusmojos, jo neviens man pādējā laikā nav pateicis kaut ko jauku. Un pukojos par to, ka man gribas dusmoties. Un vēl es nesaprotu kāpēc tiem, kas regulāri par to čīkst, tādas lietas saka biežāk.
Un tāda muļķīga iemesla dēļ es vēl vairākas stundas dusmošos, pukošos, sūdzēšos, čīkstešu un žēlošos līdz man pāries un es samierināšos ar to.