Visu rītu, visu dienu es cītīgi mācījos ģenētiku. Tā kā varēsiet man jautāt, kas tad īsti ir pamatā mūsu matu vai acu krāsai, bet uzdevumi par to cik indivīdi piedzims ar tadu vai tādu pazīmi, ir jau sajaukuši man galvu un tad sanāk cilvēki ar vasaraibumiem, lai gan vajadzēja būt bez. Un cilvēki ar zilu acukrāsu, lai gan vajadzētu būt brūnai.

Tāpēc tagad es lasu O.Vācieti. Lasu un domāju, cik vārdi var būt spēcīgi, ja tos sarindo pareizā secībā.
Lasu, sēžu saulītē un domāju.

Un kaķis uz balkona ķer nomaldījušos balodi.