Tapšanas proces: atnākts mājās neilgi pēc pusseptiņiem, samēklēt krekls, atstātas zeķītes, piesēsts pie datora, jo nenāk miegs, visbeidzot atdzejots no savārstījuma, kas tapa mājup ceļā pa tukšām Rīgas ielām.

Vārdsakot, kas ir atmiņas un kāpēc cilvēks baidās no nāves! Šeit tas ir uzfrišonāts.
Atmiņa cilvēkam ir kā smalka zīda aukla, kurā viņš saver savu pārdzīvojumu drumslas, lai tās saglabātu savas personības atspulgā. Atmiņa ir cilvēks pats. Tikai tās dēļ viņš rīt varēs būt tas pats, kas bijis vakar. Un, ja viņš baidās no nāves, tad tikai tāpēc ka nav pilnīgi drošs, vai šī atmiņu aukla nepārtrūks, vai viss, kas tajā uzverts atkal neizkaisīsies, jo tā būtu iznīcība.

Jā, pietrūka kāda saprātīga, vai mazāk prātīga dvēsele ar ko padiskutēt.