Kādu labu laiku sēdēju pie balkona durvīm, kā to mēdz darīt noraizējušies vecāki sēžot koridorā pie mājas durvīm, lai norātu savu kaķi par pārāk ilgu ložņāšanu apkārt pa kaimiņu balkoniem. Un kaķulis atnāca un tik mīlīgi ierāpās klēpi, ka visas domas par to, ka viņš varēja nokrist no rensteles, pazuda.
Lai rūpētos par savu kaķīti, man laikam vajadzētu dzīvot zemākā stāvā, bet tik un tā es labprātāk dzīvotu kādā jumtistabiņā nekā pagarabā.
Pagājušās vasaras pieredze man paliks uz visiem laikiem, kad visu vasaru nosēdēju pagrabā ar gaisa kondicionieri.
