Esmu beidzot mājās.
Latvijas putekļi bija noilgojušies pēc manis. Es to pēc šodienas pastaigas laikā secināju.
Jaunākās veids ka dzert vīnu ir dzert vīnu ar kolu, mums to iemācīja Beile(vietējais Ungāru puisis, ļoti interesants cilvēks)
Tagad kādu laiku nedzeršu vīnu. Planēt pa Budapeštas ielām bija trakulīgi, bet nākamā diena nebija patīkama.
Viekārši piecas fantastiskas dienas un seši fantastiski vakari.



p.s. Es esmu laimīga. Vēderā lido tauriņi. Piedavām nevaru sagaidīt piekdienu.

Apbrīnojami kā mana māte ir spējusi tajās dienās kamēr biju prom iegādāties vēl trīs jaunus kurpju pārus, lai gan pirms es devos prom viņa jau bija paspējusi nopirkt divus pārus vasaras kurpīšu.
Pieci pari nedēļas laikā.
Tas noteikti ir kāds no kurpju fetiša paveidiem.
Bet visā visumā man ir žēl, jo es ar labprātāk pastaigātu pa kurpju veikaliem.

Es tikko sapratu kāpēc ir izdomātas tādas lietas kā vasaras nometnes. Tas ir, tāpēc ka vecāki nespēj bērnus izturēt 365 dienas gadā.
Tas tagad pierādās ar manu māti un maniem mazajiem radiniekiem.

Vēl jau pie vainas varētu būt mana pārlaimīgā sajūsma un mēnes fāzes.
Bet nekas man netraucēs domāt, ka pie visa vienmēr ir vainīgi mazie radinieki.