Bija visai dīvaina sajūta, Viņa teica, ka izskatās tik piemīlīgi. No vienas puses jauki, ka viņai nebija līdz fotoaparāts. Tukšums ir aizpildīts ar prieku, bet tādu neparastu prieku. Es tak zinu, ka tas ir viņš un tā tas arī paliks. Cilvēks, kuru reibina jebkura maiga āda.
Zilumi un zobu nospiedumi liek domāt par kādu citu, par to cilvēku, kas atņem visu jauko, un sniedz tukšumu.
Man nekut, ja es negribu, lai kut.

Es pēdējā laikā sajūtu cilvēku smaržu. Katram cilvēkam tā ir atšķirīga.
Nevaru saprast kāpēc cilvēki nesmaržo pēc krustnagliņām.

Man kut, ja man elpo ausī. Es to sapratu.

Tukšums piepildās ar patīkamu prieku un tas ir jauki.
Es atkal jūtos jauka.
Atkal varu kādam atdot savu laimes sajūtu. Kāds vēlas?