|
|
Sunday, December 11th, 2005
|
12:38a - Klusums
Pusdienlaikā,ejot pa ielu,iedomājos,kā būtu,ja es vienu dienu pilnīgi neko neteiktu.Nevienu vārdu.Vienkārši klusētu.Biju pat gandrīz vai ieplānojusi to darīt.Un ko es ieraugu,braucot mājās?Iekāpjot autobusā,sāku meklēt vietu,kur apsēsties,lai mierīgi,skatoties ārā pa logu,varētu pabaudīt mūziku - ieraudzīju brīvu vietu blakus kādam puisim,kuram pretī caur stiklu sēdēja vēl divi puiši.Viņi visu laiku kustināja rokas.Viņi bija mēmi.Bet cik dzīvespriecīgi!!Skatoties uz šiem jauniešiem,nevarēja nesmaidīt!!Viņi izskatījās tik apmierināti ar dzīvi,neskatoties uz to,ka par to nekad nevienam nevarēs pastāstīt skaļi.Viņu starpā valdīja liels mīļums un draudzība.Viņi šķita tik cieši.Un mīļi.Izkāpjot ārā,nevarēju nepasmaidīt.Tas bija skaisti.
P.S.Ceturtais piegājiens zābaku meklēšanā beidzās ar fiasko...
current mood:  amused
current music: Avēnija "Rock" - Dry Kill Logic - Then you lie (comment on this)
|
|
|
|