"...Atgriežoties pie tauriņu sajūtas vēderā. Gudri zinātnieki jau sen izpētījuši, ka īstenībā tie neesot nekādi tauriņi, bet gan īpašs reibinošs, ķīmisks savienojums, kas rodas cilvēka galvā iemīlēšanās laikā. Daudzi cilvēki tik ļoti aizraujas, ka kļūst gluži vai atkarīgi. Nevis no cilvēka, kurā iemīlējušies, bet no pašas sajūtas. Katru reizi, kad tā pāriet viņi sāk meklēt kādu citu ar kuru uzburt šo neatkārtojamo sajūtu. Viņi nesaprot, ka tauriņus nedrīkst pārvērst par dresētiem pūdeļiem, kuri skrien pēc katra svilpiena. Nē, tas tā nav. Taisnība, ka tauriņi dzīvē var atnākt vēlreiz, bet nevajag iedomāties, ka tos var pārvērst par dresētiem mājlopiem. Tauriņi ir draiski, tie dažreiz mēdz pakutināt arī tāpat. Gluži kā pārbaudot. Tomēr mūsu dzīve reiz ir iekārtota tā, ka skaistās un stiprās attiecībās tomēr tauriņi ar laiku kaut kur attālinās, it kā izgaist, mazliet noslēpjas. Nevajag par to skumt. Visdrīzākais, ka Jūs tuvojaties jau augstākam līmenim, varbūt ne tik reibinošam, bet stabilākam, drošākam un ne mazāk šarmantam. Tāpēc jau tas ir augstāks līmenis, ka to ir jāmāk sasniegt. Tas katram ir savs un otru Nobela prēmiju dabūs tas, kas to visskaistāk aprakstīs."