| ...nesaprast... |
Sep. 15th, 2005|09:13 pm |
|
Biezaas domas par vienkaarsiibas un patiesiibas mekleejumu atsleegu kljuust apnicigi neatkaapiigas, gluzi kaa milziigs lietus maakonis kas draud ar lietu, kad guli juurmalaa saulainaa dieninjaa. Bet neatkaapiiba jau nenoraada uz to, kur to mekleet, bet tikai cukst skalji un neizdziestosi, ka jaaturpina mekleet. Tikai nesaprotu, vai veelos to dariit, jo katru reizi, kad skiet esmu to atradusi taas izraadaas tikai lamatas-gluzi kaa dziivniekiem, kad vini irrauga ko patiikamu kam veelas tuvoties, bet kad skiet ka tas ir tavs, tad peeksji izraadaas tikai meliiga bedre..kuraa iekriiti un netiec aaraa, jo nespeej noticeet, ka taadas lamatas patiesaam pastaav. bet ir vien jaanotic, jo ir tacu jaameklee no jauna. Tikai sie mekleejumi taa nourdina. Liidz peinaaks diena, ka visam kas liksies pa atalumu jauks un skaists tikai iesu garaam un leksu pari, lai neiekristu lamataas. Labaak iztikt ar to jauko kas tev ir..Vismaz tas ir atrasts bez lamataam.. |
|