| Vilsanaas... |
Jun. 8th, 2005|07:09 pm |
|
...Baac cik nezeeliigi viena sasodiita zinja var sabojaat ,man gariigo...Vnk no visas sirds to neciesu..Man tiko atnjeema manu smaidu, labu garstaavikli un arii manu balto maakoniiti, jo manaa galvaa un sirsninjaa tikko savilkaas vieni tumsi un nomaacosi maakonji...es ieniistu to, ka man runaa aiz muguras ...es to vnk ienistu..neciesu...man tas riebjas..Man riebjas ka ja man buus labi, tas kaadam vienmeer traucess..es vienmeer kaut ko atnjemu, kaut kur iejaucos...sasodits...Ka man tas nepatiik...Laikam buus jaatsakaas no taa, kas man pats daargaakais lai citiem buutu labi, jo galu galaa tas kaa es jutos kaa vienmeer nav svariigi...Bac un tagad veel taas sasodiitaas asaras...Vienmeer esmu ticeejusi, la "Laime ir speeja uzticeeties cilveekam"..Bet laikam so laimes dalju kaadaa cilveekaa tiko pazaudeeju,..Liela vilsanas un vairaak nekas..Bet nu.....laikam jau neko...vnk..buss kaa vienmeer jaasaapina sevi..un jaadomaa par citiem...Tam es vnk esmu radiita...Bet sasodiits cik LOTI tas saap...Pie taa jau var pierast..Bet cik loti gruuti tikt valjaa no pieradumie..nee...vnk neiespeejami... |
|