honey b

methodrone @ 6:24am: "All my life I wanted to be nearer to God. But the only nearness... silence."

methodrone @ 12:52pm: So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:

“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.”

f @ 10:23am: : bērndārznieku pēdējās dienas

shelly @ 1:12pm: Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju.
Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu.

methodrone @ 10:13am: I bear witness.
Vakar atsaakaam skatiities Rust Cohle. That was a pms mistake.

shelly @ 5:25pm: Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.

methodrone @ 4:35pm: Dazhreiz, kad es atceros laiku kad straadaaju vai studeeju, paarnjem taada sajuuta, ka varbuut tas bija tikai kaut kaads sapnis? Man bija koleegji? Es lietoju kompjuuteri? Es runaaju ar sveshiniekiem? Un dazhreiz rakstiiju dokumentus? Bet ar kaadaam smadzeneem? Un tagad sajuutos veel vairaak kaa beerns nekaa kad man bija 20 vai early 30s. Es vienkaarshi hroniski juutos kaa beerns, kameer visas sievietes un viirieshi apkaart ir pieaugushie ar pieaugusho domaashanu un darboshanos. Taapeec es arii nekad neapvainojos, kad citi pieaugushie negrib ar mani draudzeeties, jo kaapeec gan draudzeeties ar kaut kaadu siiko, kam nemaz nav kompleksas domas. Un tas izpauzhas visaa - cik naivs un vienkaarshs ir mans domu gaajiens and attempts to have a coherent opinion. Es biezhi juutos, kaa R ir pieaugushais, kas atstaajis mani pusaudzi maajaas pieskatiit divus siikos. Un njemot veeraa, ka es nestraadaaju, vismaz buutu mans pienaakums maaju uztureet mirdzoshaa kondiicijaa un negatavot katru nedeelju vienus un tos pashus piecus eedienus, bet pat to es nofeiloju, jo nu es esmu tikai apmaldiijies pusaudzis.

daria @ 10:47am: 1/2
Pusmaratonu noskrēju ļoti labi, pati ļoti lepna. Labākais pusmaratona laiks - 1:46; biju plānojusi skriet 1:50, bet izrēķināju rezervīti, ja nu beigās kaut kas nolūzt (nenolūza, ļoti gludi gāja) un jutos labi, kājas pašas skrēja, mūzika gan kaut kā šoreiz negāja, bet arī tā baigi nevajadzēja. Skrienot apēdu 2 decathlon želejas (tās ir mazākas nekā parastās) un viss bija čiki.

Bērni noskrēja 6km (abi lielie piekrita nākamgad uz 10km) - E un M “lēnām un mierīgi” izvērtās uz zem 30min. Ļoti lepojos un, pats galvenais, viņiem arī pašiem prieks, skries atkal. N mazliet lēnāk, viņai kaut kā vispār grūti skrienas, bet 38 min tādam nesenam 9gadniekam arī nav slikti.

shelly @ 10:53am: Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

methodrone @ 8:13pm: Practical support is better than emotional support anyway. And for spiritual support you only need Jesus.

methodrone @ 11:16am: Visu sho nedeelju es spiezhu R skatiities Worst Ex Ever. Vakar pie kaarteejaas episodes es R saku, ka gee, this is really making me stressed and upset, un skatiijos uzreiz savu heart rate pattern uz fitbita. Tachu par paarsteigumu skatos, ka visu epizodes laiku mans heart rate ir nokrities uz 60 steady, taa it kaa es buutu aizmigusi vai totaalaa miera staavoklii - taa man ir tikai, while nursing K to sleep. Un R tas pats. Izsecinaajaam ka esam vai nu psihopaati, vai arii true crime is just a very relaxing watch for unwinding after a long day.

Veel arii shajaa pavasarii man praataa maajo tv trio ko noskatiijaamies, Paradise, For All Mankind un Interstellar, kas ir radiijis taadu neaptveramu, entropisku bet skaistu state of mind, where it makes you cling to whatever is this narrow, sweet consciousness of human brain that gifts us brief, warm familiarity on Earth, that we will never know otherwise not for eternity elsewere.

Jaa shii esiiba varbuut nav iista, bet familiaritaate, ko taa izraisa muusu dveeselees, ir apbriinojams fenomens pats par sevi. Varbuut to var izskaidrot tikai ar to, ka viss ir Dieva shkjiedra. Jo kaapeec gan tad es shajos skaidriibas briizhos no sirds miilu pat sava iireetaa dziivoklja nobruzhaataas, magnolijaa kraasotaas toletes durvis - tajaa briidii pasaulee vienkaarshi nav nekaa iipashaaka, kaa manas mazaas noplukushaas maajas ar taas iemiitniekiem un objektiem. Esiibas esences gaisma spiid visam cauri.

shelly @ 2:19pm: Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".

virginia_rabbit @ 12:20pm: šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv

https://dance.lv/ko-var-balss-par-janas-jacukas-ha/?
https://dance.lv/balets-pret-algoritmu-par-asv-baleta-zvaigznem-riga/

virginia_rabbit @ 11:12pm: Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu

methodrone @ 5:26pm: Atkal lavandu laux.
13. maijs, 13. juunijs.. man vienkaarshi patiik shie datumi. Jo triispadsmitnieka dziljdomiibu un draudiigumu atbrunjo maija un juunija maigums un dailjums.

methodrone @ 4:48pm: Nu un tikko peecpusdienaa, kameer bijaam citaa beernu speeljlaukumaa, vinjam nonshalanti cauri leenaa garaa izgaaja jauns dodgy paskata dzheks ar kaut kaadaam daarza shkjeereem rokaa. Vinjsh staigaaja kaadu laiku apkaart speeljlaukumam, kaut ko dariija ar telefonu turot savus cutters. Es totaalaa paranojaa pagraabu beernus un teicu ka ejam pirkt saldeejumu. Like it just is what it is..

methodrone @ 10:07am: You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.

*

Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.

Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.

Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?

Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.

shelly @ 11:12am: Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...