May 9th, 2008

• 5/9/08 08:27 pm
• Vairs neuzstādu mērķus tā ilgtermiņā, bez atkāpēm. Nē, nu ir jau tie lielie mērķi arī, bet kas attiecas uz šo visu, tad tas netiek kategorizēts. Saprotu, ka tā arī ir bijusi mana lielākā kļūda. Ka es pārāk kategoriski nospraužu kaut kādas robežas. Piemēram, sakot, ka viss, tā bija pavisam pēdējā reize. Nu bet takš saprotu, ka pavisam ne. Ka tas jāpanāk palēnām. Neteikt, ka turpmāk viss ies pa diedziņu. Vienkārši dzīvot šodienā. Šodien un tagad. No dienas uz dienu. Un justies labi dienas beigās, aizejot gulēt ar apziņu, ka neesi nodarījusi sev pāri un neesi velti izniekojusi laiku tupot vannasistabā. Justies labi, ka ēdiens nenomāc tevi. Ka pamazām tas daudz maz kļūst atkal par draugu.
  Justies mierīgi. Un pasmaidīt pa īstam. Tā silti. Sev. Par spīti tam, ka pasaule riņķo arvien straujāk. Bet manī pamazām ienāk miers. Es ticu, ka būs labi.
• 0 hšššhššš