[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 4 most recent journal entries recorded in
pesimistes izlaade's LiveJournal:
| Saturday, March 19th, 2005 | |
| 2:40 pm | Tā, tagad pasaulē ir cilvēks, kurš par manu ķermeni zina daudz vairāk nekā es. Atkal man kaut kas nepatīk. Man nepatīk abi. Patiesībā visi trīs - viņš, es un es. Un ceturtā nepatīkamā lieta ir pirmajā teikumā minētais fakts. |
| Tuesday, February 15th, 2005 | |
| 12:10 pm | bet tā man droši vien tikai liekas, ka esmu spējīga uz īstu draudzību, es vienkārši esmu tik liela egoiste, ka nekad nespēšu draudzēties. cilvēki to nojauš un tāpēc pat nemēģina ar mani kaut ko līdzīgu draudzībai, viņi jau pa gabalu jūt, ka jāpaliek paziņu līmenī, citādi tāpat nekas jēdzīgs neiznāks, turklāt kāpēc gan lai viņi mēģinātu, viņiem tāpat pietiek draugu. Es gribu sev draudzeni, tuvu, ļoti tuvu draudzeni, savu kopiju, varbūt tikai viņai varētu būt mazliet vairāk fantāzijas un ideju, nu, var arī nebūt. Dievs, atsūti lūdzu man manu kopiju, ne jau fizisko, protams, bet rakstura un dzīves pieredzes kopiju, nu, arī fiziski viņa varētu buut līdzīga man, ne pārāk smuka, ne pārāk nesmuka. nebūtu slikti, ja viņai būtu mazdrusciņ vairāk tās pieredzes, bet varētu iztikt arī ar līdzvērtīgu manējai. mēs varētu kaut vai kopīgi paskumt un justies laimīgas. aiziet kopīgi pasēdēt kādā bārā. aiziet uz kino, uz izstādi, uz teātri, uz operu. iet viena pie otras ciemos, sēdēt caurām dienām un klausīties mūziku... izdzert trīs puedeles vīna vai puspudeli šņabja, smieties un sacerēt idiotiskus stāstus un vēl trakākus dzejoļus. Ko gan vairāk no dzīves varētu vajadzēt? man apnicis nepartraukti tēlot sausiņu, tā ir loma, kas man sevi uzspiedusi pati no sevis, nesaprotu, kā tas notika un kad, reizēm tā pazūd, un tad atkal atgriežas. Citreiz tās migrāciju izraisa konkrētu cilvēku sabiedrība, citreiz tā uzrodas un pazūd pati no sevis. |
| Wednesday, November 3rd, 2004 | |
| 12:41 am | - Nevar būt, ka es tev patīku,- es teicu un tas viņu patiešām sasmīdināja.. kā ne, jo es biju jau pa pusei vardarbīgi pusizģērbta un nespēju panākt, ka viņš liktos mierā, tas bija kā filmās, kā lubenēs, tik ar to atšķirību, ka filmās un lubenēs TĀ nejūt. |
| Thursday, October 7th, 2004 | |
| 8:24 pm | It kā jau šodien nekas tāds slikts nenotika, patiesībā bija jau ok. bet mana konstantā sliktjušanās pastiprinājās vēl. jēgas jau nu no tā nebūs, bet kaut kas lietas labā jādara. Nevienam neinteresē manās sīkās problēmas, kas patiesībā nemaz nav problēmas, bet ir jau arī vienalga. Man pašai arī tās ir vienaldzīgas. (teorētiski.) Nē, lapiņrakstīšanas un švīkāšanas, un plēšanas, un dedzināšanas, un nolādēšanas metodes man nav pa prātam, lai gan tā īsti nemaz neesmu mēģinājusi. eita ratā. te es rakstīšu visu, kas man ienāks prātā, visu, ko es nekad nepasaku vai arī pasaku, bet pēc tam jūtos stulbi, tāpēc ka esmu pateikusi. |