dzīvo dzīvi melos. vieglāk.

Teh velreiz.
Sodien bastoju skolu, pirmkart, negribeju un nevareju piespiest sevi celties, ara lija, auksts bija, kapec man jalien ara lietu, ja es varu mierigi palikt dienu majas, bez cilvekiem, kas visu laiku apsauka, tracina un dazkart pat noved lidz asaram. Kaut ari Eitkinai soliju but skola, ka neka, vinai vakar gruti gaja, un sodien vina gribeja no manis kaut kadu aizvesturisku Westlife disku, ko es tapat neatradu, jo vinai patik Marck no sis grupas. Vai varbu ari Shane. Man vini abi juk.
Tapat, noguleju pusritu, tagad cetras stundas bez apstajas klausos The Rasmus " No Fear " dziesmu, man ta no sakuma nepatika, bet tagad neliekas nemaz tik slikta. Drizuma jaiet majup, tad mammai atkal jaskaidrojas kadel bastoju, bla, bla, nav jau pirma reize, sogad vispar neiet, kops Janvara mokos, kaut kads psihiatrs ari vel tika iesaistits, neko man nepalidzeja. Murgs. Labi, patreiz beidzu.

Current Mood: drained
Current Music: The Rasmus- No Fear.