dzīvo dzīvi melos. vieglāk.

Teh jau kuro reizi.
Neesmu kadu laiku neta bijusi, biskin apslimu. Baigi forsi bija, kad Otrdienas rit sanemu vestuli no Rominas, divpadsmit dienas gaidiju uz to vien. Tulit rakstiju atpakal, bet pazaudeju vinas adresi un isti nezinu kadu pastmarku likt, uz Argentinu.
Sodien lielako tiesu briva laika, pavadu ar Aleksu, Eitkinas vispar nav skola, vina nav bijusi kadas tris dienas it ka, un Veja velarvien uz mums saputusies. Tapat ari Sai, bet pienemu, ka Maksla nabadzinam sakaps galva vientuliba un vins saks ar mani un Aleksu runat atkal. Ta ir vienmer. Apnik.
Mamma kaut kada iemesla del visu laiku mani sauka par " mazo Hitleru ". Es nesaprotu kapec. Vina doma, ka es par daudz komandeju, kaut ari pasai ta neliekas.
Rit ir tas intervijas, noladets, neviens nezina kas tur ir jadara, javelk, kadi laiki, un SPS nav skola, lai pateiktu, kas notiek. Bastosu.
Patreiz beidzu, driz bus zvans uz pedejo stundu, tad- majas. Un laikam brivlaiks ar to saksies, pilns ar glupam esejam, ta' ta' gan brivlaiks. Pern bijam Vacija Oktobra brivdienas, sausaligi depresejosi.
OKies, beidzu.

Current Mood: giddy
Current Music: The Rasmus- Keep Your Heart Broken.