24. Februāris 2005

• 24.2.05 15:38
• Šis sapnis bija skaists. Izbaudīju katru mirkli tev līdzās
  ... kad gulēju komā...
• Mūzika: Aaliyah - miss you
  Jūtos nedaudz: sapņaini
• 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē

• 24.2.05 15:45
• Mosties un atjēgties no skaista sapņa ir pats smagākais dienas sākums. Aptvert to, ka dzīves realitāte nebūt nav sapnis...
• Mūzika: Aalliyah - Miss You
  Jūtos nedaudz: Sapņaini
• 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē

• 24.2.05 21:08
• Nav neviens, kam es vairs gribu ko stāstīt...
  ...Un nav jau arī neviena, kas būtu gatavs uzklausīt
• 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē

• Skumji sev atzīties
• 24.2.05 21:15
• Sēdēju šodien pie loga un pricājos par pavasarīgajiem laika apstākļiem, par atkusušo zemi, par putniņiem... Tāda savāda sajūta mani pārņēma... Tādas kā priekšnojautas kaut kam jaunam... Tikai vēl nezinu kam... Šī diena man škiet jau bijusi.. Šis pavasarīgais laiks... Sākums kaut kam jaunam... Tā it kā deva cerības, ka būs jau labāk, ka nāks gaišākas dienas, taču man bail ka pārāk ilgi tumsā dzīvot vairs nespēšu... Man bail, ka nespēšu vairs kontrolēt sevi...
  Atkal izstaigāju savas ierastās nomaļās takas... Diena dabai un man pašai... Nevienam citam... Nevienam nav jāzina, kāpēc, Nav jādzird, kā... Tikai man pašai... Pārāk smagi... Pārāk ilgi es dzīvoju tumšajā alā, kurā pati sevi iedzinu... Un tas, šķiet, mani nomāc visvairāk. Es taču varēju rīkoties citādi... Taču es biju ļauna. Es biju riebīga un egoistiska...
  Un tikai svas vainas dēļ es gaidu, kad atkal spīdēs saule ne vien aiz loga bet arī manā sirdī.. Tikai savas vainas dēļ es dzīvoju nākotnei (cerībās) nevis šodienai (baudot)...
• Mūzika: Klusuma čuksti
• 0 iečukstēja dvēselēEs arī gribu iečukstēt dvēselē