| paardomas |
18. Mar 2005|18:50 |
man peedeejaa laikaa nav domu, vismaz uz aaru veershamu... tas izraisa citos vemshanu un manii veel dziljaakas, neizpauzjamaas paardomas. it kaa terminji man spiezj uz varzjaciim, bet es kaa bezgodis un muuzjsens muljkjlaideejs tik skraidu pa pliko Katanaa... dabaa taa laikam ir iekaartots:
taa ir- dazjs gudrs, bet dazjs
muljkjis, dazjs apdomiigs, cits
viegli bezruupiigs. ir acis, kuras
smaida vien, un acis, asaraas, kas
mirksts. (c)
tomeer visam jaabuut balansaa- ja shodien es daudz dusmojos, tad riit buushu miikstsirdiigs (tik diez pret ko, jo visu dienu maaciities ir ieplaanots)... ja shdien sirdi beedas maac, tad riit buus prieciigs praats... tomeer ja taa labi padomaa, tad jaadziivo ir shodienaa... |
|