| notikums |
19. Nov 2004|09:37 |
es vakar veemu- sen taa nebija bijis... ne graadiigaa dzira, ne citas nelabas vielas bij manaa organismaa, neskatoties uz VALSTS sveetkiem, bijaam nodziivojushi ljoti tikli... atnaacu maajaas un vienkaarshi paarlaidu paar luupu- pretiigi. visu nakti bij plaaninjsh maaciities, bet nekaa- jo tik slikti sen nebiju juties. man bij vesela kaudze ar daavanaam, kuras pat nejaudaaju atveert- viss, ko vareeju iet izguleet nelabumu. saaku mekleet ceelonjus... ieprieksheejo reiz, kad naacaas izpildiit shaadu rituaalu- domaaju, ka tas ir no arbuuziem, shoreiz no shokolaades.. bet tur nav nekaadas likumsakariibas... domaaju taalaak un sapratu, ka vemju tikai tad, kad nonaaku kontaktaa ar vienu man jau sen paziistamu cilveeku. tad, kad iedziljinos, ko man tas noziimee... satikt, redzeet vai dzirdeet... nekas jau taads nav un ar galvu saprotu, ka tas viss ir nieki un bleenjas, bet kunjgjim (kur atrodas mana sirds), tas ir pa galam netiikami un saapiigi... taapeec vinjsh reagjee un dod to visu uz aaru. tad secinaaju, ka reiz satiku sho pashu personu uz ielas un nekaadas nepatiikamas izjuutas nemaniiju nabas apviduu... kaapeec ta taa? un veel 1x bija citas komunikaacijas formas noveerojamas starp mani un sho CILVEEKU... arii neekaa... kaapeec taa??? bet tad es sapratu, ka shiis 2vas magjiskaas reizes biju paaraak nodarbinaata ar citaam lietaam... laikam vienkaarshi ir jaasagatavo kunjgjis pirms trieciena. jaadzer almagels un rinogels, lai viss ir chiki- chiki... ir labi, buus labi... bet vakar galiigi nebija!
tad nu turaas... pateicoties kaada drauga daavanai (klinjkjim) man tagad ir pat pie ka tureeties, paldies!
/cauraa luupa (..) |
|