Sēžu krogā, dzeru alu
Redzu jau to drīzo galu
Glāžu ķēde neapstājas
Ēnas man zem acīm krājas
Vismaz māku teikt to dzejā
Saimniek, nes to mucu lejā
Nepaklūpi tik uz kāpnēm
Pietiks mums ar savām sāpēm
Zini jau, ka esi bende
Pašam mirt būt' baigā šķende
Smej un lej, tik never ciet
Kur tad vēl es varu iet?