ārprātīgo sapistās dzīves

Sun, 12 May 2013 20:01:00 GMT

Iedomātās mīlestības un lēnām sāku atkal klausīties mūziku, kas nav pēdējos mēnešos nepārtraukti drillētie divi albumi.

Šībrīža favorīts ir šis .

Sun, 05 May 2013 00:19:07 GMT

Sen nav bijis tā, ka, atbraucot mājās, vēl no saldētavas jāizņem atlikušais šņabis un jādzer vēl. Kaut kā šonakt nav sajūtas, ka varētu būt gana.
Avotu iela joprojām ir pusē tumša un melna, mājupceļā pabraucu garām sievietei, kas, apķērusi stabu, pustumsā stāvēja un, iespējams, gaidīja savu augšāmcelšanos. Kā arī redzēju dāmu, kas laiski pastaigājās pa ielas vidu, ik pa brīdim uzmetot jautājošus skatienus garāmbraucošajām mašīnām.

Jā, pēc šādas nedēļas rīt un vēl jo vairāk pirmdien varētu būt ļoti grūti.

Mon, 08 Apr 2013 14:40:52 GMT

Iztrakojos, izārdījos, izpsihojos, raudāju un smējos reizē, aizgāju gulēt un pamodos atkal laimīga. No aizskarta lepnuma jau neviens nav nomiris. Dzīvojam tālāk.

Tue, 02 Apr 2013 20:45:53 GMT

Šovakar bārā ienāca dāma ap sešdesmit. Ļoti eleganti tērpta, diezgan iereibusi. Viņa man vaicāja, vai viņai vajagot vēl vienu alu. Es teicu, ka nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Viņa izlēma par labu mazajam alum un uzdeva man jautājumus par mūsu istabas augiem. Teicu, ka nezināšu daudz par tiem pastāstīt, jo, kauns atzīt, bet īsti neprotu rūpēties par telpaugiem. Tad viņa skaļi domāja par to, ko vēl viņa varētu man uzprasīt, jo viņai esot garlaicīgi vienai.

Mēs pļāpājām par telpaugiem un alu, viņa man piedāvāja dzintara krelles. Mēs šķīrāmies kā draudzenes.

Thu, 28 Mar 2013 14:35:26 GMT

Šodien teātra pasākumā mani ielenca trīs burvīgas vecas dāmas, ieķērās rokā, chubināja, dudināja un sāka skrupulozi izvaicāt.
Nu, kas ir šitā mazā, melnā meitenīte (mazā?! for real?!)? Ko tu daries? Ak kungs, kādu profesiju sev izvēlējusies! Cik izrādes jau esi uzvedusi? Ko tagad taisīsi? Kas tēlos? Kas jums aktiermeistarību māca? Kā nemāca?! Kā tad iemācīsies, ja neviens nemāca? Tēlosi kaut kur? Labi, labi. Tev kādā filmā jātiek, tad uzreiz būsi slavena!

Stāvēju kā bērnībā ģimenes saietos, kad radi apmētā tevi ar jautājumiem, un tu tikai tā tizli vari smaidīt un blisināt acis, cerot, ka drīz tas beigsies. Lai arī cik mīlīgie tie radinieki varētu arī būt.

Thu, 28 Mar 2013 07:04:39 GMT

Viss. Apnika gaidīt brīnumu. Velosezona ir atklāta.

Mon, 25 Mar 2013 19:28:43 GMT

Mēģinājumos, kur man ir jābūt režisorei, es vienkārši randomā kaut ko runāju un vispār nesaprotu, kas man būtu jādara. Un kas man būtu jāliek citiem darīt. Un tad es jokoju, lai mums visiem nebūtu tik neērti.

Mēģinājumos, kur man ir jātēlo, es vienkārši randomā kaut ko daru un arī nesaprotu, kas man būtu jādara. Es tēloju, ka tēloju.

Vārdu sakot, nespēju iedomāties, kāda taustīšanās pa tumsu būs manas izrādes mēģinājumi. Toties šodien uz ielas redzēju aktrisi, kuru gribētu otrai galvenajai lomai. Laikam liktenis rāda, ka jāsaņemas un jāuzraksta viņai. Mēģināts nav zaudēts. Laikam.

Sat, 23 Mar 2013 15:09:47 GMT

Būs laikam šovakar ar au jāparunā, kāpēc pēdējās nedēļas Bērnības milicija tā sirdi rauj laukā.

Fri, 22 Mar 2013 15:17:22 GMT

Nu, atnesiet tak kāds man cigaretes!

Wed, 20 Mar 2013 12:05:37 GMT

un vispār, lai arī snieg un ir auksti, man viss viens, jo 26. aprīlī es braucu uz Valmieru skatīties Makbetu.

Tue, 19 Mar 2013 20:29:31 GMT

Es diezgan bieži esmu satikusi savā dzīvē cilvēkus, kurus man ir gribējies izglābt. Man ir gribējies viņus kratīt, sapurināt un teikt - tu esi ģeniāls, tu esi burvīga, nu, kas jums ir?! Gribējies, lai viņi ierauga sevi ar manām acīm, lai viņi beidz sevi šaustīt, sev darīt pāri...

Vēl debilāk ir bijis tad, kad esmu vēlējusies glābt vīriešus. Kad man ir šķitis, ka varu viņus padarīt laimīgus. Un tikai salīdzinoši nesen (kāds pusgads, gads?) pār mani beidzot nāca apskaidrība (laikam Mazā Prinča citāti veco skolas biedreņu feisbukos palīdzēja saredzēt patieso pasaules gaismu), ka tā ir visstulbākā lieta, ko vien var mēģināt darīt. Vai - vēl trakāk - gribēt darīt. Tas, pirmkārt, ir neticami kaitinoši!

Arī man ir pāris reizes dzīvē uzradušies šādi 'glābēji'. Tādi, kuri mēģinājuši izskaidrot, cik daudz es pati sevī nesaskatu. Tādi, kuri ir teikuši, ka man ir vairāk par sevi jārūpējas, tādi, kuri ir par mani rūpējušies. Tādi, kuriem esmu bijusi sajātā princesīte, kurai vienkārši nav bijis īstais princis, kas izcels saulītē. Protams, visi šie glābēji ir tieši šie prinči...

Un mani tas ir tik nenormāli besījis. Sajūta tāda, it kā tev kaut kāds ezotērikas grāmatu blāķis no faking apgāda Vieda krīt virsū un smacē nost. Nevienam nevienu nav jāglābj, jo parasti šī glābšana no otras puses ir vienkārši egoistiski mēģinājumi otru cilvēku pārvērst par kaut ko, kas viņš/viņa nemaz nav. Un pārvērst tikai tā iemesla dēļ, lai viņš/viņa kļūtu vairāk piemērots tev. Un tas ir pretīgi un, varētu pat teikt, ka nelietīgi.

Mon, 18 Mar 2013 16:52:35 GMT

Doma par to, ka Nastavševs Valmierā taisa Makbetu man neļauj naktīs gulēt.

Mon, 18 Mar 2013 07:20:24 GMT

Laikam esmu iesākusi tādu kā misiju - kolekcionēt dažādus vieglāk vai smagāk slimus piedzīvojumus. Reizēm es it kā no malas skatos uz to, ko daru un galvā skan apnicīgais Ko tu dari? Nu ko, pie velna, tu dari?!, bet to es izslēdzu un vienkārši eju tālāk.

Un mācos atbrīvoties no pašpārmetumiem un debilas moralizēšanas, kas nāk līdzi nepareizai audzināšanai un sabiedrības idiotiskajiem viedokļiem. Sajūta ir tāda, it kā es varētu visu.

Vienīgi vairāk no šīs enerģijas jānovirza pareizajā/teātra virzienā.

Sun, 17 Mar 2013 18:25:19 GMT

Sen nebiju skatījusies gore filmas. Biju tā sailgojusies. Un American Mary tiešām bija ekselents gabals.
Nezinu, nu paķer mani tie slimie stāstiņi un asinis visur.

Pie tam šādās B kategorijas indie šausmenēs vienmēr ir kaut kādas frīkainas un Linčiskas seksa ainas vai drīzāk tādas kā pusfantāzijas. Miglaini skati ar izcili skaistām dāmām, kuras notašķītas ar asinīm un graiza džekus uz velna paraušanu.

Sun, 17 Mar 2013 08:18:03 GMT

Laikam tiešām visas robežas ir pazudušas.

Sat, 16 Mar 2013 09:30:51 GMT

Nezinu. Ir vienkārši tādas dienas, kad pus12os dienā ir jāiedzer kāds dzēriens, klausoties Tvinpīkas mūziku. Priekā!

Fri, 15 Mar 2013 14:55:18 GMT

Jūs domājat, ka es nespēju skatīties uz asinīm! Jūs domājat, esmu par vārgu... ak, kā es gribētu redzēt tavas asinis, tavas smadzenes te uz kluča... gribētu redzēt visu tavu dzimumu peldam tādā te asins jūrā... man liekas, es varētu dzert no tava galvaskausa un kājas es mazgātu tavā krūšu kurvī, un es spētu izcept tavu sirdi un apēst! Tu domā, ka es esmu vārga, domā, es tevi mīlu, tāpēc, ka mans klēpis alka pēc tavas sēklas, tu domā, es vēlos nēsāt zem sirds tavu atvasi un barot to ar savām asinīm... dzemdēt tavu bērnu un pieņemt tavu vārdu...

- Jūlijas jaunkundze

Fri, 15 Mar 2013 10:09:40 GMT

un vispār, ir tik faking auksts, ka gribas raudāt. cik ilgi vēl?!
es gribu kādreiz uzvilkt arī kaut ko, kas ir viegls un skaists. un es negribu, lai man katru dienu klab zobi un ir savilkts žoklis kā no vitamīna. fuj, fuj, fuj.

un vēl šodien ir tāds oms, ka man jau no paša rīta gribas iedzert. ja nebūtu tik daudz darāmā, es noteikti to arī darītu.

Wed, 13 Mar 2013 18:47:08 GMT

Nesenu sarunu ietekmē iedomājos - vai jūs skolā apsmēja? Un, ja nav noslēpums, par ko? Vai jūs arī jūtat, ka tas ir jūsu personību ietekmējis?

Tue, 12 Mar 2013 21:02:45 GMT

Kaut kā rodas sajūta, ka alkohols varētu palīdzēt saprast Vitgenšteinu.

Vēl varētu palīdzēt tas, ja es būtu Vitgenšteins.

Mon, 11 Mar 2013 19:57:37 GMT

es pēdējā laikā ļoti maz sapņoju. kādreiz man bija ļoti psihi un interesanti sapņi, no kuriem varēju stāstus veidot.

piemēram, sapnis par Supermenu, kurš bija mans boifrends un kuru krāpu ar vienu savu draugu. un tad man bija jālūdz viņa palīdzība, kad viņa pretinieks mūs iemeta tādā kā lielā vergu/gladiatoru būrī. un viss beigās izrādījās realitātes šovs. kā arī sapņi par Boviju sātana ādā, kurš pārdod eksotisku dzīvnieku dvēseles utt.

bet tagad laikam smadzenes ir nonākušas pilnīgā tukšumā, jo guļu vidēji 4-5 stundas, parasti izrubos aiz pārguruma un/vai reibuma. un sapņu vairs nav. es ilgojos pēc sapņiem. tagad vienīgais, kas atlicis ir, kā parasti, sapņot ar acīm vaļā, risinot konfliktus un attiecības ar dažādiem cilvēkiem, kā arī iztēlojoties dažādus scenārijus D kundzes stāstam.

atdodiet man sapņus!!! un vispār, sen neesmu dejojusi.

Mon, 11 Mar 2013 19:04:51 GMT

Nu fak. Tik nenormāli sen neesmu lasījusi krieviski, ka vienkārši smadzenes lauž pat 3 lappuses izlasīt. Kādreiz varēju Tolstoju un Dostojevski krieviski lasīt. Nē, nē, šitā nedrīkst. Jāatsāk atkal krieviski lasīt.

Mon, 11 Mar 2013 17:53:16 GMT

Tā kā esmu apsolījusies mazāk vārīties par skolu, tad man īsti nav jums ko teikt.

Sun, 10 Mar 2013 15:26:16 GMT

Kāpēc vienmēr, kad man ir jādara kaut kas svarīgs un nopietns, man gribās klausīties tikai pasaules sūdīgāko mūziku?!

Sun, 10 Mar 2013 11:07:45 GMT

Ziniet, ir tādas meitenes, kuras, līdzko dabū jaunu boifrendu, par viņu tikai runā un vienkārši izšķīst tajās attiecībās, zaudējot jebkādu identitāti un nenormāli krīt uz nerviem visām savām draudzenēm, jo vārās tikai par un ap šo ideālo princi?

Man liekas, ka esmu kļuvusi tieši tik apnicīga, tikai boifrenda vietā man ir skola. Man šķiet, ka vispār ne par ko citu nerunāju un reizēm pati jau sev sāku reāli krist uz nerviem.

Laikam jāsataisa liste ar neitrālām tēmām, par kurām risināt sarunas. Piemēram, krabju nūjiņu patiesais sastāvs vai Bulgakova privātā dzīve, vai deviņdesmito gadu mūzika... Nezinu.