Vienmēr esmu spējusi uzjautrināt cilvēkus ar stāstiem par savu tēvu, jo jāatzīst, ka tie uzjautrina arī mani. Mani draugi ir izrādījuši vēlmi vnk. redzēt šo fenomenālo vīrieti. fenomenāls ne labā, ne sliktā nozīmē, vnk. citāds. Lai cik jocīgs viņš nebūtu un lai cik ļoti es nesaprastu viņu, es tomēr esmu viņa meita. Es to nedomāju tikai radniecības sakarā, es vnk. esmu tēva meita ar viņa raksturu un īpatnībām, lai gan dažas no īpatnībām paldies Dievam pat man šķiet pārlieku īpatnējas. Lai vai kā... šodien no rīta skypā norunājām trīs stundas... ar viņu nekad neaptrūkstas par ko runāt... + šoreiz pat nesastrīdējāmies... izrunājām visu iespējamo... politiskos jautājumu Iecavā, viņa darba (gaidāmā bezdarba) jautājumus, nākotnes bažas, finansiālo stāvokli, sadzīves lietas + paspējām pat aprunāt mammu. par spīti tam, ka viņš ir jocīgākais cilvēks, ko esmu savā mūžā sastapusi, esmu pateicīga, ka varu viņu saukt par tēti, jo no viņa esmu iemācījusies arī daudz ko dzīvē noderīgu.

P.S. īsti normāla jau arī es neesmu, varbūt nedaudz viņa jocīguma deva tomēr ir mani skārusi.

P.P.S. Par spīti konstantajiem strīdiem un savstarpējo nesapratni esam ļoti tuvi. vienmēr būšu viņa mazā meitiņa, un viņš vienmēr centīsies man palīdzēt, cik spēj. Esmu dzirdējusi tik daudz dažādu stāstu no draugiem par viņu attiecībām ar tēvu, kas nebūt nav tās tuvākās vai saldākās, tādēļ, šķiet, ka pat esmu priecīga par savām komunikācijas saitēm ar šo dīvaino vīru.

Mis_nezinu