vakar, Iecavas upes apsnigušajā krastā, pie sniegā izvietotām svecītēm ar draudzeni ieturējām pikniku... bija gan tēja, gan maizītes, gan piparkūkas... cigaretes un sarunas... kad pārsala kāju pirksti, sākām dejot mobilā mūzikas pavadījumā, un tas nav sapnis, bet īstenība... kaut ko tik tizlu sen nebiju darījusi, taču tas bija tik jautri un patīkami... peidevām tas viss bija uzrīkots kā pārsteigums... mani pirmo reizi pa seniem laikiem pārņēma prieks, par to, ka esmu Iecavā... :)