jocīgi.... esmu pabeigusi 11o klasi, par ko man, protams, ir milzonīgs prieks! Biju domājusi, ka vasarā, kad mocības būs beigušās man sāksies tā laime, ko tik ilgi gaidīju, taču tā nav. man ir atviegklojuma sajūta, par to, ka nu būs brīvs, taču vēl jo projām manī valda k-kāds saspīlējums. nespēju atbrīvoties. k-kas pietrūkst un es pat nezinu kas!

vakar biju uz dziesmu svētkiem Iecavā. jāatzīst ka vairāk biju tieši uz zaļumballi, kas sekoja pēc tam. Tas bija unikāli! Šo sabiedrību nebīju manījusi vairākus gadus! Biju jau aizmirsusi kā tas ir iet pāri tiltiņam, kur abās pusēs stāv džeki un nokārtojas upē, vai uz deju placi mēģina aiziet sinusoīdā..... pārpildīta skatuve un latviešu ziņģes! tas tiešām bija supper! satiku savus bijušos klasesbiedrus.... aiiii...... tobrīd gan manī valdīja prieks! atšķirībā no pārējās masas, kas tur tusēja, es pat nebiju savu kuņģi palutinājusi ar alkoholu. man vnk. neprasījās! :)

P.S. Ieraugot Veģi es sapratu cik ļoti ilgojos pēc sava kāpostiņa, kaķpēdiņas, burkāniņa utt.

mis_nezinu