Jocīgi, ka vietā, kur esmu nodzīvojusi 17 sava mūža gadus, un vēl jo projām dzīvoju tikai retāk, es vairs nejūtos kā savējais. ir reta sabiedrība, kuru vēlos satikt. Atliek kaut gada garumā mājās iegriesties vienu reizi nedēļā, kad visi Tevi sveiciena...sveicina un vairāk neko.... ja nu izņemot - kā Tev Rīgā iet? <- nu jau man šis jautājums riebjas....
bet pašlaik man atliek "ciemoties" šeit, kamēr visi kurus uzskatu par savējiem, un kuri vēlas ar mani padalīties savā dzīvē, ir 46 km attālumā no manis. Tā nu es viena sēžu pie PC... ik pa retam apciemojot draugus.

P.S. itkā par rutīnu savā dzīvē sūdzēties nevarētu, tomēr vēlos k-ko mainīt.. ar ko lai sāk?


mis_nezinu