Bļin!
Tadžina saplīsa. Nu, kur ellē viņa varēja saplīst uz tik mazas liesmas!?
Tagad es atkal būšu parasta mirstīgā mājsaimniece, kurai jāsēž pie katliem, kamēr ēdiens gatavojas. Piedeguma smaka pa visu dzīvokli, ir pārāk auksti, lai vēdinātu, es negribu kurināt, sāp galva no dūmiem. Aj! Lamāties un smieties.

Kad man echolalia reiz pastāstīja, ka never vaļā durvis, kad pie tām klauvē, es brīnījos un neasapratu kāpēc. Tagad es arī neveru durvis un vispār ignorēju klauvēšanu.
Man tas nepatīk. Es laikam baidos, pārāk daudz domāju muļķības vai pārāk maz gaidu pārsteigumu.

Ko varētu uztaisīt no saplēsta tadžinas šķīvja?
Es taču nemetīšu ārā kaut ko, ar ko nezinu, ko iesākt!!