Kā tur bija... Ja pakasīties, kad niez, ir bauda, bet just baudu ir liela laime, tad tas, kuram ir kašķis, ir laimīgs?

Varbūt šīs blusas nāk kā dievu dāvana nabaga man, kurai seksa baudas ir liegtas.

Man teica:"Tu vispār atceries, cik ar tevi bija grūti. Cik nenormāla tu biji!"
Un, jā, man nupat atgriezās atmiņa.
Es nebiju nenormāla, ne mazākajā mērā.
Apstākļi mani iedzina depresijā un viss. Viņi teic, ka ar mani bija problēmas. Ak, kungs, kādas problēmas, es līdz 15 gadu vecumam pat nebiju paprovējusi cigareti un nebiju pagaršojusi alkoholu, neiesaistījos pirmslaulības sakaros, nezināju, ka ir jēdziens "fistings", un pirms vakariņām mazgāju rokas.
Es te tagad rakstīšu lai māmiņas un tētiņi cibā, atcerās, kā ir būt bērnam, un nav pārāk psihi.

Tātad, kas tajā pubertātē notiek, kas padara pusaudžus tik ļaunus? Līdzcilvēki notiek.
Ģimene sāk izturēties citādāk, bērns vairs nav tas mazais jaukais, kura katrs vārds ir piemīlīgs. Ģimene sāk spēlēties ar kaimiņbērniem. Tas ir tāds mājdzīvnieku variants. "Mums gribējās bērniņu, jā, tādu maziniņu. Šitas milzis ar kompleksiem un pumpām nav tas, ko mēs pasūtijām"
Tad notiek klasesbiedri. Tev vēl nav pūkaina lūpa? Vai varbūt neattīstās krūtis? Varbūt ir attīstījušās agrāk kā citiem? Pasarg dies, ja tev vēl nav menstruāciju, kuras sinhronizējušās ar pārējām meitenēm klasē (jā, par puiku pubertāti zinu mazāk) Apsmiešana.
Manā gadījumā notika arī draudzenes. Viņas bija svaigi konvertējušās par neformāļiem un ar mani vairs nederaudzējās.

Ikrīta higiēnas procedūras kļuva ilgākas. Kāpēc bērns tik ilgi ir vannas istabā (10 min)? Nu, protams! Kas gan cits? Lieto narkotikas!! Pizģets, nu, kā tas gar ienākt prātā.
Man neskaidru iemeslu dēļ mīļais brālēns pārstāj ar mani runāt trīs gadus.
Mamma ik pa laikam rītos modina ar tekstu "tu zini, ka tu esi nulle un vienmēr būsi nulle!?"
Tētis vienkārši dzer.

Un kas ir tas trakais un nenormālais, ko es darīju? Saglābu savu sociālo dzīvi atgūstot draugus. Konvertējos par neformāli.

Viņi teica, ka es pieaugšu un viņus sapratīšu. Jā, es laikam sāku saprast. Pieaugušajiem ir līdz nejēdzībai slikta empātija. Un nepārdomāta vēlme darīt visu tā, lai viņiem ir vienkāršāk.

Pēdējā laikā tiešām daudz domāju, par vecāku rīcību.
Man vienkārši gribas būt labākai.