Atceros, agrāk pēc kārtīgas izdejošanās man sāpēja nevis kājas bet spranda. Tas bija pamatskolā. Vidusskolas laikā sāpēja pleci, jo es biju no tām kucēm, kas mošojot grūstās.
Studējot jau sāku pietupties regeja ritmos.
Tagad man ir bail strauji pakustēties, jo šķiet, ka krūtis var nokrist.
Eh, bet būtu tik labi izdejoties kādā ļaužu barā.

Tēva klēts ir manas Preiļu Drogas. Gribēju izmazgāt matus ar māliem, bet mājās tādas ekstras nav. Grasījos jau ar lāpstiņu pakalnus apstaigāt, bet klētī atradu veselu maisu ar maltu mālu.
Skaistumkopšana var sākties!