Izrādās, ka man joprojām ir bail no taureņiem.
Biju droša, ka esmu no šīm muļķīgajām bailēm izaugusi kā no bērnības biksēm.

Šovakar pa logu istabā ielidoja milzenis pelēkiem spārniem. Melnais lēkāja pa visām mēbelēm un ar šo spēlējās. Bildējās. Abi tinās viens ap otru. Taurenis nosēžas viņam uz rokas, Melnais filmē.
Es baroju Didzīti un priecājos par tiem diviem lidoņiem.

Tad vienā brīdī taurenis sāk man tuvoties. Man galvā šaujas adrenalīns, lecu stāvus, metos uz blakus istabu, rokas un spranda stīva, ļipa dreb. Nu, kas tas ir?

Cerams, ka nākamnedēļ uzzināšu, kāpēc man pasliktinās dzirde. Jācer arī, ka tā sāks uzlaboties.