Šodienas maratona noslēguma posms- pirkstu riņķa pasākums iekš 50gadu modes. 

Bet tas vēlāk, tagad čap čap ja nē nekāda jēga no tā ka laicīgi. 

To saukt par paniku vai vienkārši par aizņemtu dienu? 

Nepriecāšanās par maziem puisīšiem kas brauc ar riteņiem un dzied serenādes, nogurums vai vienkārši vienaldzība pret apkārt notiekošo?

Sēdēšana un skatīšanas vienā punktā, slinkums vai vienkārši galējs izmisums?

Nepatika pret dzīvi un visu dzīvo rakstura iezīme vai vienkārši dusmas?

Nespēja saprast ko darīt tālāk, pārstrādāšanās vai vienkārši neziņa?

Smaids, pieklājība vai vienkārši dzīvesstils?

Pavadīt laiku klusumā, slikta gaume vai vienkārši sēdi istabā bez tumbiņām?

Man atliek vienīgi man draugs monitors kurš visu laiku lūr, pele kas mūk no manis, pogu dēlis kas guļ klēpī un nekustas, un vel ir lielā kaste kas izdala siltumu un rūc, tā ir mana kompānija šim un arī rītdienas vakaram. Gandrīz piemirsu to nedaudz gļukaino programu Autocads. Šis vis salikums kpā man uzdzen to neforšumu no kura sāk nākt miegs, tricēt rokas un sliktai paradums grauzt savu lūpu nu tik ilgi kamēr jēls. MM kāpēc gan nē ja var jā?

Ziņas par sena drauga kāzām iepriecināja tik nespēju izprast kāpēc pārējiem šoks.

Lai izdevušas un svētīgas šis dienas jums.

Svētdienas pēcpusdiena nu jau ar iedvesmu strādāt, bet nedrīkst taču pārpūlēties , tādēļ neliela pauzīte : Ar domu galvā un cigareti rokā skatoties uz draudzenēm skudrām

                                                                                                                                                            (kas visu garo ziemas periodu nebija satiktas), ar neierastu sauli acī, sēdēju un  

                                                                                                                                                            salikās ka nākamā nedēļa varētu pat būt izdevusies.

Lai nu kā tur tas viss būtu jauku dienu ,nedēļu un arī gadu laikam jau pie reizes arī.

0 pilnīga galīga un apaļa N-U-L-E. Tam visam pa visu vel mājā neizturami smakojoša kanalizācija. Jā kanalizācija.

Pat pierastā mūzikas trokšņa vietā šodien kusums.

Klusumā jancīgi sapņi rādās- ar priecīgiem dejojošiem vīreļiem kas uzmācas un grūtniecēm kas bērnu atrakciju parkā izklaidējas bet skats uz viņam kā caur rentgena aparātu, un visādi ārzemnieki kas man seko un grib iepazīties. 

Jā tas trakums liakm ir pienācis nu tas ko man mācību iestādē sauc par skašu vājprātu (mazo ellīti vai vienkārši par apokalipsi)