Man atliek vienīgi man draugs monitors kurš visu laiku lūr, pele kas mūk no manis, pogu dēlis kas guļ klēpī un nekustas, un vel ir lielā kaste kas izdala siltumu un rūc, tā ir mana kompānija šim un arī rītdienas vakaram. Gandrīz piemirsu to nedaudz gļukaino programu Autocads. Šis vis salikums kpā man uzdzen to neforšumu no kura sāk nākt miegs, tricēt rokas un sliktai paradums grauzt savu lūpu nu tik ilgi kamēr jēls. MM kāpēc gan nē ja var jā?

Ziņas par sena drauga kāzām iepriecināja tik nespēju izprast kāpēc pārējiem šoks.

Lai izdevušas un svētīgas šis dienas jums.