minkuuzis

Ir pienaacis rudens ar visaam rudenspilnaam sajuutaam. Naaks ziema un varbuut pat sogad sniegs. Un pati es vienkaarsi staavu visam pa vidu un ieklausos sevii.Pa briidim skiet ka nav nekaa un tad tomeer atkal uzplaiksnii kaada gaisminja un tu atkal esi kur citur, kaut kur dveeselsdziljaa lidojumaa no kura kraasnjuma aizraujas elpa. Ufff cik jauki pa briidim.
Veerojot visus un visu skiet ka nev nekam gala, ka atliktu iisteniibaa tikai dazi solji vai kustiibas lai viss buutu ok un tomeer nav.
Ilgs celojums roku rokaa stiprina visu un starp visiem.Domas un paardomas pluust kaa upiite, bet briizam uznaak vienkaarsi miera periods visasaa kad negribas neko. Dveeseles muusu kermeniisos ir iespiestas, bet sapratu ka kermenis nav robeza, ka dveesele var plesties iisteniibaa cik vien veelas, jo nekam nav robezu. Ja tu pats taas cel un liec, tad tev buus robezas, bet ja tu vieglu roku taas nojauc, pasmejies un saproti ka zeme nav pankuuka no kuras malas var nolekt visumaa, tad viss notiek labaak.Galvenais neticeet pankuukas teorijaam. :P

Man peedeejaa laikaa ir laikam paaraak daudz jautaajumu un paaraak maz atbilzu.Es pati sev vaicaaju, vaicaaju cilveekam no kura veelos atbildes un saprotu ka siis atbildes ir, tiek dotas kaa maajiens, bet nav izteiktas vaardos.Un to kurs teiks, ka kluseesana ir zelts, es pati personiigi noraksu! :D Guvu maaciibu - labaak runaa un veelams laiciigi! Pasreiz es eju pa taciju kura ved gar kraujas malu - varu noiet un varu nozvelties, ir izveele.Meeginu noiet, bet klausoties vaardos un redzot kas notiek, briizam ir veelme kaut es buutu ar kaut ko sai sienai piesaistiita lai es kriitot paliktu karaajoties drosiibas auklaas un speetu turpinaat celju, bet nav siis drosiibas, ir klusas bailes kuras es dzenu prom, kuras atgainu un domaaju jau gadu uz prieksu mierinot sevi ar domu - viss ir labi, viss ir labi.Joup, passugestija nevaaja protams, bet kas cits atliek ja tu staavi kraujas malaa un meegini nenozvelties, katrs solis kuru tu sper ir VARBUUT TAS likteniigais un gaaziisies.
Ooooo un pasaakums - es vairs neko neatgaadinaasu.Ir sajuuta ka citiem neko negribaas,tad lai iet paslaik laiks kura man nav, es sevi sobriid saudzeeju.Driiz meenesa vidus un tad beigas.Peec tam jau es lidoju maajup!Taa gribaas maajup.Izbaudiisu klusumu, mieru un to ka speeju buut vienkaarsi uz siis zemes. Vakar bizoju ar basaam kaajaam un TAAA iedegu sauliitee, ka sodien zinu kaa tas ir ja krekls tev pieskaras. :D Nekas, arii tas paaries, bet naktii +30 graadi ir sausmiiga lieta. Guleejusi es tiesaam neesmu, vaariijos pa nakti bez maz vai aaraa. :( Ikdienas siikumi kuri sakriit uz galvas.

Vai kaadreiz kaads ir aizgaajis ar kaajaamliidz ellei, tur visu apgriezis otraadaak un atkal atnaacis atpakalj? Man skiet ka es so celojumu veicu trijaas dienaas.Rekords vienkaarsi! Paslaik sevi lutinu, miiloju, samiiloju.Ir jociigi, ir vientulji klusi un tu meegini nepieljaut emocijas, tu turies kaut aiz svaiga gaisa.Ooo jaa, turies un luudz lai nenomaucies!Un ir ka celjaa pagadaas cilveeks kurs tevii redz dveeseli, kurs tev paraada, ka pasaule, pat ja nav vienkaarsa, taa ir skaista visaa savaa bargumaa.

Citreiz sev pati jautaaju - vai tiesaam ir vajadziiba zinaat patiesiibu?Ar to domaaju tiesi tajaa briidii kas tevi intresee un tu nezini cik daudz tiek melots, cik nee un vai tad ja tu to uzzini paliek vieglaak? Un ja tu zini patiesiibu, vai maz ir veerts cereet uz citu rezultatu ja zini kas un kaa? Vai ir veerts dziivot sapnjos un ceriibaas kuri nenes augljus?Vakar sanjeemu no Maartinja lekcijas, labas lekcijas kuras lauj cilveekam dzilji aizdomaaties.Runa gaaja par darbiibaam, par muuziigo teemu luugsanaam, meditaacijaam, saprtaatu, praatu un veel visu ko.Piemeers - viirietis iemiilas sievitee kura vinjam paiet garaam, bet taa vietaa lai to sievieti uzrunaatu vinjs seez, vizualize eun meditee.Nez vai calim sanaaks kaut kas ar vinju ja taa dariis.Un taa daram mees.So lekciju klausoties man naacaas pasmaidiit, jaa taa dara lielaakaa dalja cilveeku - taa vietaa lai riikotos, lai ieklausiitos sirdsbalsii, tie seez, meditee, vizualizee un cer ka nu jau buus baigi kruti.Kaa buutu ja visu njemtu rokaas un riikotos? Bet tas ir kaa lektors teica - bail, cilveekam ir bail, vinju nomaac sapraats un liekas emocijas.
Uuuuu, arii man ir apnikusas liekas emocijas.Vaax.Bet kaa Maartinjs mani mierinaaja - tas beigsies tev driiz un lips tev mazaak klaat cilveeku stulbums.Maartinj, kaut tavi vaardi piepildiitos,pls!!!!! Man ir apnicis vis sitas idiotisms kas valda, man ir apriebusies vienkaarsi visi liidz aciim ar savaam probleemaam,man nav vajadziiba meeginaas izdziivot citu dziivi un nav veelme visu laiku kaadam paliidzeet jo beigaas vienalga esi vainiigs.

Zibens naksniigaas debesiis. Skaistumspeekapkopojoss elements!

Gribas raudaat un vienkaarsi laut visam nokrist, necelt vairs augsaa un aiziet garaam.Es vairs neveelos lai mani rauj uz puseem un es veelos lai mani beidzot kaut kaa unkaads noveertee.Vai tiesaam tikai es pati redzu savas veertiibas un citiem esmu kaut kas no kaut kurienes? Laikam jau jaa.Vakar tiesaam saaku kasiit galvu starp cik mietiem es staavu, ko es veelos un sapratu ka veelos visu, visu kaa ir.Es paslaik lauju iet laikam ar ceriibu ka nu jau viss buus, tuuliit, tuuliit, tikai rokas stiepiena attaalumaa.Ak kungs kaa es veelos maajaas.
Sonedeelj visu nedeelju guleeju gultaa un slimoju.Divas dienas tikai sanaaca normaali paguleet, paareejaas atkal naacaas celties un iet.Es esmu viilusies, totaali viilusies.Mans viirs nepaceela ne mazo pirkstinju lai man paliidzeetu.Jaajutaa - kam man vinjs ir domaats? kapeec? iisti pielietojumu vinjam sajaa gimenee neredzu vai arii nemaaku atrast laikam.Es ar visu temperatuuru vareeju iet ar suni utt.Ja kaut dienu vinjs buutu man nonjeemis ruupes no pleciem.Nekaa, pilniigs nekaa.Jaasaka taa - dodiet vinjam luudzu citu sievieti.Laikam vienkaarsi pilieninji ir tik daudz sapileejsui glaaziitee, ka gaaziisies tuuliit paari malaam viss kas veel tureejaas raamjos.

Oi kaa uznaak apnikums uz visu - pilniigi visu.Man ir apriebies dzirdeet zeelabas, gaudas, luugumus utt. Sobriid es aizveru ausis egoistiskaa priekaa un neklausos, jo domaaju sobriid par sevi!Zinu,taas buus tikai paaris dienas kurs sliigsu egoismaa un sev papaijaasu pa galvinju, bet arii saadas dienas vajag kaut vienreiz pa 10 gadiem.Taa kaa nekaucat miiljie - neklausos! Peec triis dienaam luudzu turpiniet kaukt! Tad saaksu ausiities!
Ak jaa, veel jau juulija pasaakums.Jeezinj - paarbaudiijuma kalns man un maniem nerviem sogad laikam. Pirms mums Ediite, peec mums Ediite, kas zina, varbuut veel lidojums uz Angliju ar siikajiem uz 15 dienaam.Jaa, neviens nav paarklausiijies - lidosu!Tikai ir lietas kuras es veeleetos liidz pasaakumam noskaidrot lai man nav jaaskrien jau atkal kaa sasvilusai.Tajaa zinjaa man loti patika oktobris.Triis dienas pirms pasaakuma totaals relax, bet bija jo gruutaak peec tam iebraukt daraamajaa, jo tomeer domaas esi kur citur.Vienu gan es noteikti veelos - maajaas.Esmu taa atkal noilgojusies peec klusuma, miera, savaam maajaam un draugiem, ka tik turies.Vai lai kaa,bet es veelos atkal sajust meza smarzu, saklausiit klusumu,redzeet smilgu liigano suuposanos pljavaa un just ka taa ir harmonija, ka katra kustiiba, viss kas notiek tiesi tagad, ka tas viss taa ir, tas saskan.Un es veelos liidzi tajaa visaa iekljauties.
Un citreiz ir jaaples spaarni lai speetu lidot un ir jaabuut egoistam lai sevi saudzeetu kaut paaris dienas, jo neviens cits to nedariis.

Domas un veelmes ir kaa sniegots pkalns kuraa tu kaap laujot kaajaam mieriigi iegrimt sniegaa un priecaajies par so baltaa briinuma spiidumu, vizeesanu un jaukumu, bet tad saakas slapjs sniegs un nejaukas domas kuras jaucas pa galvu.Es staavu paslaik pati savaa miera punktaa un aukstasiniigi meeginu izzinaat visu un apdomaat katru varbuutiibu ar matemaatikja precizitaati.Man saap jo saap kaadam citam.Man radaas jautaajums - ko es seit vispaar daru?Kaada ir manas eksistences jeega seit uz Zemes? Ko es taadu veicu lai seit tuseetos?Un man nav atbildes.Vai esmu maz seit vajadziiga? Protams, buus visi kuri maas ar galvinju - jaa, esi vajadziiga!Bet es iegrimstu sevii kaa kaajas sniegaa kurs rotaa zemi un gurkst zem zaabakiem atgaadinot man, ka es soloju uz prieksu.Gribeetos iet caur piesnigusu mezu, veerot sniega kupeninjas uz eglju,priezu zariem,sasmarzot veeso, dzidro gaisu, novilkt cimdu un viegli ar siltiem pirkstu galiem pieskarties sniegam sajuutot liegi taa veesumu.Just vaigus gaileejam no aukstuma,dzirdeet taalumaa dzeni un sniega gurkstonju zem kaajaam.Un kad uzpuuss veejs, tad maigas snieg paarslinjas tiek tev iemestas sejaa liekot priecaaties par so dabas speeli ar tevi, jo daba ir kaa beerns - arii taa speeleejas.Un kur ir sis beerns muusos?

Soriit izeju aaraa un konstateeju ka ir tiesaam veess, redzu gaisaa pati savus siltaas elpas mutuliisus. Ir burviigi - naak rudens un ziema.Jaa, beidzot ziema.Prasaas peec sasaluma, peec veesaam rokaam, siltas teejas vai kakao kuuposas tases kuru tad apker ar veesaam rokaam un nodomaa, ka tas ir tik kaifiigi apkert ko siltu ja esi ienaacis no veesuma istabaa.Ir pienaacis laiks veerot kaa kraasojas lapas koku zaros, kaa aizlido gaajputni un kaa tu pats leenaam iesliidi rudens mieraa.Tas viss pieder pie rudens - arii aabolu vaaksana.Kad kaari esi pastipis roku peec aabola, to nopluuc un veelaak to maajaas ieraugot atceries kur tu biji un kaa bija.Taa ir ziemas burviiba - starp baltajaam kupenaam ir atminjas, kaa siikas, burviigizrakstiitas sniegpaarslinjas taas iekriit tev kleepii, tu speej taas pacelt, apluukot un ljauj taam izkust saujaa siltajaa.Un saadi tu speej apluukot daudzas paarslinjas.Vai tas nav savaa zinjaa kraasnjums??

Kaadam ienaakt muusu dziivee ir viegli, tik pat viegli ir no taas aiziet, bet cik viegli ir kaadam kaut ko akcepteet, pienjemt par esosu?lai kaadu mees speetu pienjemt, tad mums vinjs ir jaamiil taads kaads vinjs ir, bet cilveekiem tas nav tik viegli, jo katram no mums ir miinusi un tie ceertas acis kaiminjam.Kapeec tad klaigaajam - miilam visus ja tomeer to nedaram?Kapeec meegina tad visi izlikties par labaakiem ne kaa tie ir??Kad mees speesim akcepteet otru taadu kaads vinjs ir? Vai tad kad vinja nebuus? Kapeec mees tik maz pasakam kaadam paldies vai vaardu - es tevi miilu? Kad mees atceramies ka kaads arii sos vaardus veelas dzirdeet? Kapeec mees draugiem nesakam cik daudz mums tie tiesaam noziimee??Vai ir tik gruuti pateikt kaadam draugam ka tu vinju miili?Mees gribam buut tie perfektie kaut gan taadi neesam, gribam buut tie jaukaakie, kaut gan muusu darbi taadi nav.Un kad mees taadi speesim buut, pienjemt un speet buut citaadi?

Ooo jaa, manas domas lido kaa lieli gubu maakonji kurus nespeeju notvert un piesiet tikai pie viena kocinja.Ir lietas saakusaas kuraamlaikam jaaskataas tiesi aciis nevis rinkjii un apkaart, ir peinaacis laiks teikt patiesiibu, ne kailus melus un patiesiiba iisteniibaa saap citiem mazaak.Un tomeer, manii ir saubas, dziljas un saapiigas, ir bail zaudeet un ir bail no reakcijaam. Un tomeer, kad es vinju ieraudziiju, tad man viss veel nebija skaidrs.Tas atgaadinaaja rsu - tu zini ka taa ir no riitiem, tikai no tevis ir atkariigs vai tu pa so zaali bridiisi basaam kaajaam uan lausies saslapinaat peedas vai uzvilksi apavus un neko nejutiisi. Es neuzvilku apvapus un izbaudiiju so brisanu pa zaali.Vai saslapinaaju peedas?Nezinu, laikam tomeer nee.It kaa veel esmu procesaa un nekas neskiet briesmiigs vai negribeets. Un tomeer.....vinja skatiens man seko, smaida vinja acis un luupas man pretiim. Ir diivaini atkal justies citaadaak, kaa ne uz Zemes un tomeer tur pat vien esmu. Es veeroju.