Šorīt, paralēli savai super-produktīvajai rīta rosībai, klausījos radio (jā, zinu, šorīt biju nepārspējama :D ). Vispār radās sajūta, ka viss noteikt ar noteiktu mērķi :D

Vakar ar kolēģi gājām pusdienās pa ierasto taku, jauko, bruģoto, apsnigušo Dzirnavu ielu. Sākumā mūs, kā komunikācijas (dižos) speciālistus piesaistīja afišu līmētājs, kas uz afišu staba lipināja (vai plēsa nost - nevarēja īsti saprast) aizdomīga izskata afišas. Izskatījās tādas nu vismaz 20 ja ne vairāk gadus vecas. Tādā ziņā, ka tās tur 20 gadus būtu karājušās zem pārējo jauno afišu slāņiem. Kaut kā jocīgi izskatījās godīgi sakot. Nākot atpakaļ ielas abās pusēs jau bija novilkta saraknā lenta, stāvēja policijas mašīna un bija piekabināta zīme ar pārsvītrotu fotoaparātu.
Tas izraisīja vēl lielākas aizdomas, ka kaut kas jocīgs te notiek :) bet nu skaidrībā tāpat netikām.

Šorīt savukārt Ufo un Fredim zvanīja nobažījušies autobraucēji, jo, redz, tur Dzirnavu ielā baigākais korķis un sazin kas ir noticies ap Dzirnavu+Antonijas krustojuma rajonu. Beigu beigās tika izsecināt, ka nekādas avārijas tur īsti nav, stāv policija un tiek filmēti "Irēnas bērni". Tā nu arī mēs ar kolēģi esam ieelpojuši dižā ASV kinemotogrāfa dvašu! :)