Nu jā, tā itkā jau ilgstoša parādība. Bet agrāk bija tā, ka vismaz pāris reizes gadā tomēr cenšas satikt. Ja ne satikt, tad sazināties, Man, piemēram, prieks par Tevi kaut ko te izlasīt, un tad jau man vairs nav sajūta, ka esi zudusi no manas saziņas horizontiem.
Bet ar dažiem ir tā, ka paiet jau pusgads vai gads, un visiem vienalga. Nu ja vienalga - vienalga. Bet nu skumji tomēr tas ir.