Čīles vāvere ir ārprātīgi nemierīgs radījums.
Jau kopš piektdienas vakara, no mājām ejot, vīrs noslēpj "vitāli svarīgākos" vadus...
Iemesls tam, protams, ir Čīles vāveres jaunākās izdarības.
Piektdienas vakarā, pārvelkoties mājās nakts tumsā no Spices nakts iepirkšanās, atklājām, ka vienas no būrīša durtiņām (kuras vēl nav aizsietas ar stiepli) ir attaisītas vaļā. Būris, protams, tukšs... Kurš gan sēdētu būrī, ja ir iespēja lekt ārā un doties pa taisno uz dzīvokļa kārdinošāko un vilinošāko vietu, kas atrodas starp virtuves sienu, grīdu un plīts aizmuguri... Sēdēt tumsā un putekļos aiz plīts, protams, ir daudz, daudz aizraujošāk, nekā sēdēt ar barību, sienu, skrienamo ratiniņu un graužamajiem zariem apgādātā būrītī...
Tāpat arī vakar vakarā Čīles vāvere vēl ilgi pēc mūsu atnākšanas cilpoja pa dzīvokli, līdz ielīda radiātorā un sāka tur kaut ko grauzt ar skaļu troksni.
Tagad domājam risinājuma variantus... Laikam būs jāseko draugu piemēram un būris jāaprīko ar piekaramo atslēdziņu. Njā.
Šeit Šarls Degū vēl tikai viena mēneša vecumā (kad būra atlaušanas idejas vēl nebija tik ļoti apsēdušas mazā pūkaiņa prātu):
