atmūķēju lielo logu ar skaistajiem koka rāmjiem... saules stariņi tagad tiek iekšā pa taisno, nevis tikai atblāzmojas caur stiklu. Uz palodzes jorojām zied narcises, uz galda vāzītē stāv sniegpulsktenīši... un pavasara svaigais gaiss plūst tieši man virsū. Vēl nebiju tā pa īstam skatījusies pa šo logu. Dzirnavu ielas bruģis tur tālumā izskatās senatnīgs, bet Rīgas Jumti tepat netālu - tik romantiski... :)

"Viss, ko es daru, man izdodas. Visi, kas mani pazīst, mani mīl." :)

...nokrita zemē. Un man šovakar tik pasakaini saulains un burvīgs noskaņojums, ka esmu aizmirsusi pat par darbu (!!!). Vispār tas ir samērā jauki, vakaros iet mājās gar puķu tirdziņu. Atvēru lodžijas durvis - lai pavasaris tiek iekšā :) Un arī kokteilītim šodien ir laimīgā diena - beidzot tas tiek prom no stikla cietuma, kas to uz brīdi bija ierobežojis. Mazgāju rokas un dzirdēju, kā kaimiņš spēlē bungas. Vai varbūt vienkārši klausās mūziku. Nezinu :) Izgāju uz lodžijas un piemiedzu ar aci melnbaltajam kaķītim :) uf! Baigi jauks tomēr :)