Ko lai dara ar kursa darbu, ko lai dara ar kursa darbu, ko lai dara ar kursa darbu... lasu, lasu, lasu savas sakopeetaas lapas no gudrajaam graamataam, bet tur turpinaas neskaitaamie piemeeri, veeeeel un veeeeeeel. Un ja ir kas jeedziigs, tad tas neatbilst manai teemai!
Labi, meeģinaashu atšifrēt 6 pārpozicionēšanas zemūdens akmeņus.

Bija reiz tāds krēms. Man gan diemžēl uz to bija alerģija :)
Bet ne par to... šeit no 5 stāva paveras tik skaists skats pāri pilsētas jumtiem, kuri mostas. Tagad, protams, jau ir pamodušies, bet kad tikko biju ieradusies darbā, tie vēl miegaini žāvājās... itkā jau rosība, tomēr lēna un nesasteigta. Bet varbūt tā izskatījās tikai šeit. Diez vai ko tamlīdzīgu varētu novērot pie Centrālās stacijas.
Bet vispār apskaužu tā skaistā jumta balkoniņa/terases īpašnieku. Tas izskatās pasakains. Īpaši vasarās, kad uz tā zied ziedi...

Jūtos neizsakāmi vainīga... šausmīga sajūta. Diemžēl neko te vairs nevaru mainīt. Šausmīgi žēl. Bet no citas puses - vainīga neesmu. Brrr, bet šausmīgi skumji tik un tā...
Labi, eju taisīt atslēgas. Varbūt viena no tām būs harminijas, vai vismaz patiesības atslēga :)