Nolēmu ieskatīties savā atmiņu kastē... kā nekā tradicionāli - ap Ziemssvētku laiku ir jālasa literātu vēlējumu lapiņas. Šogad tādas izpalika.... skumji gan :( bet neko darīt. Dzīve turpinās. Tagad sēžu gultā, klepoju... laikam atmiņās ir iekrājušies putekļi.
Kas tik man te nav atrodams :) ak vai! Rokmūziķu ziemas eksāmena saraksts/atzīmju lapa... - noplēsām laikam no aktu zāles durvīm pēc eksāmena. Saglabājies no 2000. gada. Un vēl - vēstule man no manis. Citāts: "Nevaino sevi par pagātni, nenožēlo pagātnes notikumus, bet mēģini mācīties no šīm pagātnes kļūdām. Mēģini vairs nekad dzīvē niepieļaut kaut ko tamlīdzīgu." (to es par pirmo mīlestību:) Debesis esot tikai vienas. Ak vai, pamatskolas mīlestības vēstules... pāris avīžu izgriezumi. Un pašzīmēta Ziemassvētku kartiņa no Ģirta. Un vecs dienas plānotājs, pierakstīts pilns ar visādām muļķībām :) ielūgums uz kāzām, Prāta Vētras koncerta biļete, un mūsu šifrētās raxtības špikeris... kaltētie čilī pipari un mākslīgā roze. 9. klases izlaiduma novēlējumu bloks... atmiņu klade. Dažādas bildes. Vienai otrā pusē ir uzraksts "manai labākajai draudzenei (1997.)" (laikam jāpiebilst, ka ar teksta autori jau vairākus gadus tā īsti nesveicinos. Nekas nav noticis. Tikai laiks.... Un, protams, literātu Ziemassvētku novēlējumi. Var jau but, ka tas viss ir pārāk privāti, bet neviens no tiem, kas šo varētu izlasīt, nekad neuzzinās, ko tas viss man nozīmē. Jo būtībā - papīrs ir papīrs, un vārdi ir vārdi, bet visa jēga ir kontekstā un viss svarīgais un tuvais ir noglabāts sirdī. Kastē ir tikai enkuri :)

Vēl man patīk (no vienas zīmītes): "Tas trīsdimensionālais objekts mani nepārprotami pievelk. Ja nu viņš ir sarijies magnētus?"

Labi, bērnu laiks ir jau cauri...