Vai, apraksti (vēl te neuzrakstīti) un iespaidi man tik daudz, jāsaņemās tik :) Bilžu arī jūra, bet tā kā to ir tik daudz, tad ir tik grūti tajās orientēties :D Bet tas viss ir tikai laika jautājums... :)

Par smaržu. Man liekas, ka Pekinai ir ļoti daudz smaržu, bet kopumā - šīs pilsētas smaržas ir daudz izteiktākas nekā esmu pamanījusi citviet. Vislabāk Pekinas smaržas var sajust tās vecajos vai vecajos-renovētajos rajonos, piemēram, vecpilsētās. Tādas Pekinā vairākas, nav, piemēram, kā Rīgā Vecrīga pašā centrā, bet gan var būt arī nomaļāk no paša centra. tas laikam tādēļ, ka pilsēta ļoti liela un sena. Jāatzīst, ka Pekinas smaržas ne vienmēr ir patīkamas, bet tas kaut kā piederas pie lietas. Reizēm vecajos rajonos, kur cilvēki dzīvo hutongos (kvadrātveida celtne ar iekšpagalmu), sanāk uziet ne pārāk labi smaržojošas vietas. Tomēr tas ir tikai vietām. Tomēr ir arī ļoti patīkamas smaržas - arī pārsvarā vecos rajonos, jo tur parasti ir ļoti daudz mazo ēstuvju, kā arī uzkodu stendu. Ļoti labi smaržo pie ķīniešu iecienīto brokastu pīto maizīšu stendiņiem. Tur ir visādas maizītes, ceptas eļļā. Smaržo ļoti gardi :) Vēl ļoti bieži gadās sajust garžvielu smaržu, sojas mērci utml. Pārsvarā arī ļoti uzrunājoša smarža... :) Šāda smarža vairs nav tikai veco rajonu iezīme. Arī jaunākos rajonos pievakarē gandrīz pie kartas ēstuves (un tādu gandrīz visur ir pa pilno) uz ietves un bieži vien arī uz ielas malas parādās gan galdiņi apmeklērājiem, gan paši pavāri, kas tur pat uz ielas cep gaļu, zivis, dārzeņus un ko tik vēl ne uz bambusa iesmiņiem. Tādēļ smaržu netrūkst :)

Vēl par smaržām runājot, Pekina ir pazīstama ar smogu. Tā kā es parasti uzreiz pamanu gaisa piesārņojumu (tāds talants iegūts pēc plaušu karsoņa :D), šis smoga fakts mani biedēja. Domāju, ka ierodoties Pekinā, uzreiz sajutīšu, ka gaiss ož pēc izplūdes gāzēm utml, tomēr nekā. Ar ožu to sajust nevar, vismaz ne es. Patiesībā gaiss liekas daudz tīrāks nekā biju iedomājusies. Ja vien vēl mājas neslēptos tādā kā jocīgā migliņā, tad es secināju, ka smogs ir mīts :D Tomēr laikam diemžēl šoreiz tā ir realitāte, ar kuru pekinieši diezgan veiksmīgi sadzīvo.