Diena sākās nemaz ne tik slikti. Aiz biroja loga pamazām ausa saule... tumšais janvāra rīts pamazām parvērtās par saulainu pavasara dienu. Protams, darbu bija daudz... un nepatīkami. Taču pie tādām lietām pierod. Ap pulkstens četriem pēcpusdienā manas nemierīgās darba dienas gaitas vajadzēja papildināt pārvadātāju un krāvēju ierašanās. Par brīnumu paspējām uz četriem tikt galā ar visvisādu parvedamo reklāmas materiālu šķirošanu. :) Bet diemžēl Rīgā mēdz būt sastrēgumi... strādnieki pie mums ieradās ap pieciem. Nu labi - vai tad mums smagajos "Īrijas darbaspēka" laikos ir izvēle? Bet visādi citādi par šiem krāvējiem nesūdzos. Sakrāmēja, salika, aizveda... viena nianse - jāved ir uz Vecrīgu, kur, protams, ir nepieciešama iebraukšanas atļauja/caurlaide. Labi, par to iedomajos jau iepriekš... un stundas caurlaidi nopirku jau laikus. No mūsu draudzīgā ofisa līdz mūsu Vecrīgas galamērķim patiešām nebija tālu... Taču, nu jā, Rīgā ir sastrēgumi... Un vēl viena nianse - Vecrīgas ēkām mēdz būt zemi griesti, mazas durvis un šauras treptelpas... nu jā, reklāmas materiālu lielās kastes nebija iespējams iedabūt iekšā. Nācās atpakot... nest atsevišķi... rezultātā izkraušana ievilkās. Un ievilkās tiktāl, ka caurlaides termiņš tika pārtērēts. Bet man nelikās, ka viss ir tik sarežģīti... sarunāju sagaidīt strādniekus pie Vecrīgas iebraukšanas/izbraukšana punka, samaksāt vēl par vienu papildus stundu un doties prom. Bet - nē. Tā vienkārši samaksāt nevar, ir jāieskaita tā nauda tajā plastika caurlaidē... citādi nevar. Visas Vecrīgas PAREX bankas jau ciet... jābrauc uz Eksporta ielas Statoilu - vienīgā iespēja karti papildināt. Taču tuvojas jau arī otrās stundas beigas... mēginājām sarunāt ar punkta kontroli, varbūt tomēr kaut ko var darīt lietas labā. Bet nekas nesanāca, jo caurlaide ir noformēta uz uzņēmumu un to nav iespējams tā uz vietas anulēt vai pārreģistrēt... viņiem uz vietas neesot nedz kases aparātu, nedz jebkā cita... jā, un par katru nākamo Vecrīgas teritorijā pavadīto stundu ir jāmaksā arvien vairāk. Labi, mums atļāva ātri aizbraukt līdz Statoilam, ja mēs atstājam ķīlu (manu pasi)... aizbraucām līdz Statoilām, pa ceļam drošības pēc nolēmām pirkt nevis vienai stundai, bet vēl divām, jo tajā vienā papildstundā tiešām varējām neiekļauties. "Kur palika karte?" es jautāju. "Pie punkta darbinieka..." man atbildēja. Atsaucu atmiņā, kā punkta darbinieks dod man atpakaļ iebraukšanas čēku, bet ne karti. Tātad laikam tiešām pie viņa. Ieskrienu Statoilā. Bet nu, protams, ja nav kartes, tad jāmaksā vēl viena ķīlas nauda par jauno karti.... Nu labi, nav jau vairs izvēles. Samaksāju un ātri braucam atpakaļ. Īstebnībā pat paspējām tās vienas papildstundas robežās. Dodu punkta darbiniekm mūsu karti, apmaiņā pret ķīlu - manu pasi... un kā izrādās - viņam neder jauna karte, vajag noteikti to pašu iepriekšējo. Kāpēc - viss taču ir samaksāts, vēl pat stundu uz priekšu!? Bet ne, tā nederot un viss. Bet kur palika ta īstā karte? Pie Jums taču. Nē, pie viņa neesot... sākām meklēt pie sevis. Beigu beigās atradām (protams, ka ne uzreiz)- ātrumā bijām to nobāzuši un veiksmīgi par to aizmirsuši... :( bet caurlaides mums joprojām tātad nav, bet laiks iet uz priekšu. Nu neko darīt... braucām uz Statoilu vēlreiz :) Tur gan strādāja ļoti laipnas meitenes, kas nevarēja saprast, kā mums kaut kadas tamlīdzīgas problēmas var rasties. Jo esam taču samaksājuši... visam jabūt kā vājag. Bet samainīt vai kaut kā apmainīt kartes šeit nevar. Nācās nopirkt vēl vienu. Braucām atpakaļ uz Vecrīgas posteni... beidzot, beidzot, viss ir beidzies... par laimi krāvēji man uztaisīja vienas savas darba stundas atlaidi. Bet visādi citādi - kā lai izskaidroju priekšniekam, kādā veidā pamanījos iztēret divreiz vairāk naudas, nekā paredzts.
Un vēl - vai kāds nevēlas iegādāties Vecrīgas caurlaidi? Man šobrīd ir viena lieka....