|
11. Jun 2007|13:29 |
Ārprāts es nenoturējos!
Ko es pateicu!?
Mēle ir mans ienaidnieks!!!!!
Sēžam pie dzimšanas dienas galda un dzirdu sarunu. "jaukais darba kolēģis" saka vienam no darba kolēģiem, ka sporta spēlēs viņš viņu piekaus (visa šī saruna ir pozitīva) Un tad es pasaku: "A tu neesi iedomājies, ka sēžot ar tevi vienā kabinetā.... un pabeidz teikumu" Pie galda iestājas klusmums.
Viņš: "Piekaut mani?"
Es: "Nu es to skaļi neteicu. Tu to pats pateici."
Pa vidu es vairs neatceros, ko es teicu, bet pašas beigas bija sekojošas.
Pienāk grāmatvede un saka, ka: "Tu neesi domājis, ka tevi daudzi vēlas piekaut?"
Es: "Man ir pirmā roka. Es ar viņu vienā kabinetā sēžu!! Jums paliks, tas pārējais!"
Grāmatvede: "Tad es varēšu viņu līdz galam sasits?"
Mēle ir mans ienaidnieks.
Es taču vienmēr esmu bijusi savaldīga, spējusi visas savas pat nepatīkamās emocijas (pret darba kolēģiem) paturēt sevī, bet šitas viss izlauzās laukā. Pirmo reiz....kāds man ir kauns....
Būs jāatvainojās "jaukajam darba kolēģim"..... |
|