|
25. Maijs 2007|11:42 |
it kā jau neko, bet kā mani mīļie saka, tad es labrīt TĀ spēju pateik, ka labrīt saņēmējam ap dūšu paliek slikti un viņš sev uzdod jautājumu a kāda velna pēc es vispār viņai teicu labrīt? Tas tā mazai atkāpei.
Atnācu un ieraudzīju viņa "smaidošo seju" man jau parādījās slikts garstāvoklis, tad šis pateica, ka es lūk uz nakti esmu logu aiztaisījusi (mums bija noruna, ka atstāsim logu vaļā), bet es pat speciāli logu aizvēru, jā atzīstos, un tad tādā maza puišeļa balsī pateica, ka lūk no rīta, bija karsts (tā balss mani TĀ izbesīja), es atkal, ka viņam ir divi ventilātori un varēja uztaisīt caurvēju un tad jau būtu vēss, tad viņš, pateica ka atstās kabineta durvis vaļā, es - dari kā gribi (tas jau bijā TĀ pateikts), ka viņa atbilde bija mazs čukstiens, ka es esmu (neatceros to vārdu kā viņš mani nosauca), bet doma bija ka esmu visai dīvaina būtne .
Tā lūk.
|
|