|
3. Maijs 2007|19:30 |
Baigi dīvaina sajūta atnākt mājās un ir klusums. Tu dzirdi kā pulkstens tikšķ un ej kurā istabā vēlies visur ir klusmums, bet es šo klusumu neuztvēru kā skumjas un nožēlu, bet kā mieru un mazliet savu brīvību.
Esot gaitenī un novelkot mēteli es vēl pie sevis nodomāju, ka bērnībā un pusaudžu vecumā nespēju un nevarēju pat trīs stundas palikt viena (psiholoģiskā trauma) kur nu vēl pa nakti viena dzīvokli, bet tagad ir pat otrādi, ka nevaru pat trīs stundas palikt ar kādu kopā vienā istabā. |
|