|
20. Apr 2007|08:27 |
Esmu dzīva.
Ar to virtuves kombainu viss turpinās. To kuru pasūtīju, tas vairs noliktavā nav. Tas jau arī nekas, bet man ir jāzvana un jājautā kapēc nav atvests un tikai tad uzzinu, ka šī modeļa nav. Ok., ceru ka šodien atvedīs, jo ja nē, tad man viņš vairs nav svarīgs. Man viņš ir nepieciešams uz sestdienu, lai uz sālsmaizi varu uzdāvināt. Vakardienas staigāšana pa elektronikas veikaliem mani izbesīja līdz pēdējam. Cenas kas atšķiras no interneta cenām ir diezgan lielas pa 12-20 Ls!
Es jau to varu. Vienkārši pie pirmā teikuma apstādināt mašīnu un pateikt, lai brauc cits. Nav jau pirmā reize. 5.minūtes miers un tad jau atkal vārīšanās, bet pēc tam pats sēžas pie stūres. Tie vīrieši tomēr ir mazi bērni. Mazam bērnam iedod spēļmantu viņi nomierinās, bet pieaugušam atļauj apsēsties pei stūres un viņi nomierinās.
Aizgaju nu ļoti laicīgi gulēt, bet tomēr 23.55 zvana kaut kāds muļķis ko nepazīstu un mani pamodina. Vairs nevarēju aizmigt, jo augšējie kaimiņi apsriež savus dienas notikumus, labi vien, ka biju tik nogurusi, ka neņēmu un nesāku ieklausīties, ko runā. |
|