|
13. Apr 2007|08:52 |
Nu tad tā.
Kur māsu nepieņēma?! un kur devos es un mani pieņēma!?
Vakar pēc darba biju pie zīlnieces. Es gan neuzskatu, ka viņa zīlēja. Pirms es devos man teica, ka viņa redz nākotni. Ieteica man viņu mammas daarba draudzene viņa pēc sarunas bija gandarīta.
Gāju es ne skeptiski noskaņota, ne arī uz visu ticoša, bet gan reāli stāvoša būtne uz zemes.
Jāpiebilst, ka viņa bija/ir ļoti dārga, kas man viesa šaubas par ticamību, ka kaut ko pateiks.Par cik viņa bja dārga mēs (es, māsa, mamma) sametāmies kopā un vienu sūtījām izlūkos. Pirmā bija māsa, bet grūtniecēm viņa nezīlē, tad devos es.
Varētu izplūst gari un plaši, jo no viņas sacītā viss ir ar baltie diegiem šūts.
Māsai izstāstīju, ko par viņu teica, tas viss negāja kopā ar šī brīža situāciju.
Par mammu arī tas negāja kopā, lai gan viņa pateica, kur mamma strādā, konkrēti nosauca viņas darba vietu. Mani tas nepamudināja ticēt ir redzēti arī citi brīnumi.
Nu un par mani vispār neko jaunu nepateica, neko tādu, kam es gripētu un spētu noticēt.
Esmu bijusi pie citām zīlniecēm/gaišredzēm, kas man varbūt melus, bet kaut ko pasaka. Ar vakardienas "iegūto" infomrāciju es neko nevaru iesākt.
Mazliet spēlēja ar mani teātri. Priekšā viņai bija balta lapiņa un tad viņa ar pirkstu vilka līdz un skaļi lasīja it kā viņai tur viss ir rakstits, pluss it tas ka viņa neredzēja, ka māsa ir stāvoklī, ka māsa ir samainījusi dzīvesvietu utt.
Bet te var izplūst gari un plaši, cik daudz negāja kopā ar reālo dzīvi. |
|