|
2. Apr 2007|13:25 |
Ārprāts šodien es pārdzīvoju vienas no sava darba kolēģu dzimšanas dienām. Un sapratu, ka tās ir mocības iedomājos par savu vārda dienu un dzimšanas dienu man pat slikti palika. Labāk jāņem atvaļinājums (labi uz vārda dienu diez vai tikšu, bet uz dzimeni, jau nu točna) Sākumā pie galda runā tikai par darbu, kādas 20.min., pēc tam, kad direktors ir prom, sarunas ir tik un tā par darbu atkal 20 min., 20.min sarunas ir par laiku, par ceļojumiem- tas ir ne par ko. Kamēr es tur biju-apmēram 1.30 vismaz 45 min. bija kapa klusums. Labi ka tas bija ar kādu 5.min intervālu. Sajūta, ka ir nevis dzimšanas diena, bet gan atvadīšanās no kāda cilēka. Es pat dzirdēju galda otrā galā kā cilvēks kožļā= ēd gaļu.
Vienvārd sakot nelaimīgs ir šis kolektīvs, tik pa darbu un ap darbu, nekas cits neinteresē. Un pēc tam sūkstās, ka viens par ortu neko nezin. Āāāā un vēl 10.min par mani, kas man vēl ir jāpagūst, kāpēc es neēdu. Par neēšanu saņema dormsi pajautāt man pēc 50.min. Uzzināja, ka es vakariņas neēdu un pusdienas man ir ap 14.00 dienā uzreiz apklusa.
Vispār es vienmēr esmu gribējusi nebūt līdzīga bijušajai vadītājai no JN, bet šinī darbā es ar vien vairāk pieķeru sevi, ka es sāku viņai līdzināties. Laikam tāds liktens :0 |
|