|
8. Mar 2007|15:36 |
Labi uzrakstīšu arī es apsveikumu, par kuru man bija neviltots smaids uz lupām.
Eju es pie viena klienta viņa kabinets ir 5. stāvā, protams, ka braukšu ar liftu. Ieeju ēkā un redzu ka pie lifta ir rozā uzraksts. Man galvā jau doma ārprāts, būs jādodās pa kāpnēm uz piekto stāvu!!!!!!!!!!!!!, bet skatos, ka pie lifta piestājas meitene. Pieeju pie lifta durvīm un rozā uzraksts ar tauriņiem vēsta: "Mīļās meitenes. Sveiciens 8.martā u.t.t." Es pie sevis padomāju, ka viss jau ir forši, tikai aizmirsis apsveicējs parakstīties, bet, kad ieskatās labāk, tad labājā lapas apakšējā stūrītī parakstījies Armands. Tad gan es pasmaidīju un sāku domāt, kāds varētu izskatīties Armands. Brunču mednieks? Siržu lauzējs? Romantiķis? Kaut kads Antiņš? utt. Un atcerējos es anekdoti. Tā jai ir veca kā pasaule, bet
Zvans pie durvīm. Atver durvis zilonis. Paskatās neviena nav. Aiztaisa durvis ciet un pēc mirkļa atkal zvans tā vairākas reizes (zilonis jau ir dusmīgs), līdz zilonis ierauga, ka uz zvana pogas ir Ods. Ods jautā: "Vai Ilzīte mājās?" Zilonis nopietni: "Nē." Tad Ods lepni saka: "Pasakiet, ka bija atnācis Armands!!!!!!! |
|